Centrālajai vēlēšanu komisijai ārvalstu latvieši pārmet neieinteresētību un sarežģītas prasības
Kopējais vēlētāju skaits šogad Saeimas vēlēšanās pieauga. Bet būtiski saruka balsotāji ārzemēs. Mēs uzrunājām vairākus aktīvistus, kuri iepriekš organizēja vēlēšanu iecirkņus Anglijā, Īrijā un Zviedrijā. Šogad viņi to nedarīja. Tas, ko no latviešiem sadzirdējām – nesamērīgas un dīvainas prasības no Centrālās vēlēšanu komisijas. Turklāt valsts joprojām nav precīzi sakārtojusi, kā kompensē brīvprātīgo darbu, iecirkņu telpu īri, transportu un citus izdevumus, kas rodas, organizējot iecirkņu darbu. Jāpiebilst, ka ārvalstīs atdotās balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam. Tieši tam, kas izrādījās liktenīgs Attīstībai/PAR.
Pirms četriem gadiem 13. Saeimas vēlēšanās piedalījās 844 000 jeb 54,6 procenti balsstiesīgo. No tiem ārvalstīs – gandrīz 32 000.
Šogad kopumā vēlēja vairāk – 916 000 jeb 59,43% balsstiesīgo. Bet ārvalstīs vēlēšanās nobalso krietni (par 5757 balstiesīgo mazāk) mazāk nekā pirms četriem gadiem. Kopā nedaudz virs 26 000.
2018.gadā vēlēšanās uzvar populisti kpv.lv. Kaimiņš un Gobzems izvērš plašu kampaņu ārzemju latviešu kopienās un aktivizē neierasti daudz balsotaju.
Lielbritānijā Regbijā trimdas latviešu mītnē "Straumēni" aktivitāte bija tik liela, ka dienas vidū nācās meklēt printeri, lai drukātu papildus biļetenus.
Ārvalstīs balsot var vēstniecībās. Bet likums ļauj organizēt iecirkņus arī pašiem balsotājiem.
2018.gadā spēkā bija kārtība, ka šādus iecirkņus var atvērt kaut vai divi cilvēki. To arī izmantoja KVP vēlētāji.
Bet 13. Saeima pirmajās savas darbības nedēļās pēc Centrālās vēlēšanu komisijas ieteikuma maina virkni likumu, kas regulē vēlēšanu norisi.
Saeima nolemj, ka turpmāk iecirkņus ārzemēs ārpus vēstniecībām varēs rīkot, ja būs savākti vismaz 36 potenciālo balsotāju paraksti. CVK skaidro, ka tik bijis mazākais balsotāju skaits kādā no iecirkņiem iepriekšējās vēlēšanās. Un tas izraudzīts kā atskaites punkts.
"Mazākais balsotāju skaits, kāds bija pēdējās Saeimas vēlēšanās vienā iecirknī, bet šis tādā ziņā ir tāds vēsturiskais skatpunkts. Tā bija iepriekšējā Centrālajā vēlēšanu komisija, kas šādu kritēriju izvēlējās."
Šogad janvārī Centrālā vēlēšanu komisija Saeimai ieteica šo slieksni samazināt līdz 26 parakstiem. Tomēr deputāti nobalsoja pret.
TV3 žurnālistis Uldis Āboliņš sekoja 14.Saeimas vēlēšanu norisei Lielbritānijā. Tur salīdzinot ar 13. Saeimas vēlēšanām 19 iecirkņu vietā šogad bija tikai 9.
"Ja pēc britu datubāzēm Lielbritānijā reģistrēti virs 130000 Latvijas valstspiederīgo, kas ir lielākā diaspora ārpus Latvijas, kaut kādā veidā neliekas normāli, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai tas liekas pieņemami, ka ir tik maz balsošanas iecirkņu Lielbritānijā. Un tas nav normāli, ka Ziemeļīrijā nebija neviena balsošanas iespēju klātienē, Skotijā nebija neviena balsošanas iespēju klātienē. Ņemot vērā to, ka tur tiešām ir 1000 cilvēku un tas nav normāli, ka ir jāmēro simtiem kilometru līdz tuvākajam citam iecirknim, tērējot virs 120 mārciņām vilcienam turp atpakaļ. Kas ir kaut kādi 150 eiro. Un tad ir jābūt ļoti lielai pilsoniskai pašapziņai, kāpēc tu gribi braukt un tērēt šos līdzekļus. Un tā ir arī vesela viena diena, ko tu tam velti."
"Ļoti svarīgi man liekas, ka vēlēšanu kastes uz Angliju sūtīt diezgan dārgi sanāca, un tāpēc mēs palūdzām vietējai pašvaldībai, lai viņi mums aizdod savas kastes un savas kabīnītes, tāpēc mums būs viss skaisti un tūdaļ mēs brauksim pakaļ. Regbijas pašvaldība aizlienēs mums savu britu vēlēšanu gan karstes, gan kabīnītes."
Regbijā latviešu mītnē "Straumēni" iecirkņa vadītāja uzskata, ka aktivitāti iedragāja Centrālās vēlēšanu komisijas prasība, vietējiem obligāti meklēt, piemēram, IT speciālistu, lai sagatvotu iecirkni.
"Tie vēlēšanu iecirkņi, kāpēc viņa ir tik maz šogad. Es domāju, ka sākumā tas Centrālās vēlēšanas komisijas nolikums, ka būs mazliet sarežģītāka, tas ļoti daudzus sabiedēja. Zinu, ka blakus pilsētā Pīterboro, kur ir ļoti daudz latviešu, viņi tiešām negribēja dēļ tā, ka viņiem ir jāmeklē kaut kāds IT speciālists un tas viss šeit tik ļoti visu to ir sarežģījis, ka pārsvarā cilvēki ir nobijušies."
Anglijas pilsētā Pīterboro iepriekšējās vēlēšanās bija otrs lielākais vēlētāju skaits Lielbritānijā. Šogad vietējiem trūkusi motivācija un Latvija nesolīja, ka spēs apmaksāt telpu īri, kas būtu 20 mārciņas stundā. Tāpēc Pīterboro arī iecirkņa nebija.
"Saņemot pirmo epastu no CVK, mēs paziņojām, ka tās summas izmaksas, kas bija pagājušogad, mēs 95 procentos garantējam, ka kāps uz augšu. Uz ko mēs saņēmām atbildi, ka jums jau pagājušajā reizē bija vislielākais budžets telpu īrei. Kā mēs paši savā biedrības lokā runājām, tad ir jāpārdomā, vai mums nevajadzētu uzlikt ieejas maksas vēlētājiem, lai viņi var nākt, un novēlēt. Tas būtu diezgan… Es pat nezinu to vārdu, ko pateikt. Tas tā no malas izskatījās, ka pašiem vajadzētu padomāt, kā tās telpas atmaksāt, ja ir tik liela summa."
Īrijā un Skotijā šogad nebija neviena iecirkņa. Stīrlingas pilsētas iedzīvotājiem tuvākais atradās 300 kilometru attālumā. Vilciena biļete, lai tur nokļūtu, izmaksātu 100 mārciņas. Turklāt vēlēšanu dienā dzelzceļa darbinieki streikoja.
"Mēs atgriežamies netālajā pagātnē, 2010.gadā, plānojot, 2011. gada vēlēšanas un tad arī Skotijā nebija neviena vēlēšanu iecirkņa. Un tā kā mēs esam ļoti tālu. It kā jau liekas, kas tad tur – Anglija. Bet mēs neesam Anglijā un mēs dzīvojam Skotijā.Un augstkalnē, kur dzīvo cilvēki, viņiem līdz Edinburgai atbraukt ir 5 stundas. Kur vēl nobraukt lejā vēl trīs četras stundas ceļā. Tas nav reāli, un es domāju, ja Latvijas valdība būtu izziņojusi vairāk un plašāk arī balsošanu pa pastu, tad varbūt arī būtu bijusi lielāka aktivitāte. Jo es to redzēju pa ausu galam. Mēs esam augšā Ziemeļos, jūras piekrastē. Mēs neesam galvaspilsēta. Mēs neatrodamies pie galvenajiem ceļiem. Reizēm te līst nedēļām."
Līdzīga situācija Zviedrijā. Pilsētā Gēteborga vietējā Latviešu apvienības nodaļa sarēķināja, ka Zviedrijā attālumi ir pārāk lieli, lai paši par savu naudu latviešus apbraukātu un savāktu prasītos 36 parakstus. Tāpēc atšķirībā no citiem gadiem Gēteborgā kā arī Malmē un Erebru šogad balsot nevarēja.
"Piedalījāmies Centrālās vēlēšanu komisijas seminārā onlainā. Viņi prezentēja savu prezentāciju ar visām prasībām, kādas ir vēlēšanu iecirknim un bija sarunas par šo visu, kā jau es ziņoju – par to attieksmi un par visu izdevumu segšanu un nesegšanu. Pēc tam mums bija atkal valdes sēde, kurā es jautāju, vai kāds uzņemas 36 parakstus vākt. Vai mēs to vispār varam savākt? Visi kā saka noplātīja rokas un teica: "Nē, nu neizskatās, ka mēs to varam." Un tad mēs pieņēmām lēmumu, ka mēs to nedarām. Un mēs to nevaram izpildīt. Un tad mēs sazinājāmies ar vēstniecību un pateicām, ka šogad mēs diemžēl atsakām."
Uzņēmējs Zigurds Līkums jau 20 gadus dzīvo un strādā Anglijā Northemtonā. Ir vadības attīstības konsultants. Nolēmis pirmo reizi organizēt vēlēšanu iecirkni, jo pašam tas licies interesanti. Ar sievu apbraukājis vietējos latviešus un savācis vajadzīgos 36 parakstus. Internetveikalā Amazon par 100 eiro nopircis vēlēšanu aizslietņus, jo Centrālā vēlēšanu komisija tos no Rīgas nesūta.
Zigurds Līkums: "Un atbildot uz tavu jautājumu, kuru tu vēl neesi uzdevis, kurš par to maksāja? Nu, es to arī maksāju."
TV3: "Jūsuprāt tas ir pareizi?"
Zigurds Līkums: "CVK tev nedod naudu, lai tu… Viņiem nav budžets, ko viņi iedod priekšlaicīgi, lai tu varētu visu sapirkt. Tu visu sapērc un tad tu no viņiem prasi naudu."
Centrālā vēlēšanu komisija "Nekā personīga" skaidro, ka naudu brīvprātīgo iecirkņu veidošanai, īrei, algām meklē no iekšējām rezervēm. Visam nepietiekot. Iespēju robežās apmaksā vismaz organizatoru darba stundas vēlēšanu dienā. Protams, pēc Latvijas nevis Lielbritānijas likmēm. Northemtonā Zigurds pats maksājis iecirkņa telpu īri.
TV3: "Cik tas izmaksāja?"
Zigurds Līkums: "600 mārciņas uz vienu diennakti."
TV3: "Un kurš to samaksās jums?"
Zigurds Līkums: "Nu, tad, kad es to maksāju, es to maksāju ar tādu domu, ka es negaidu, ka man to naudu atmaksās. Ja man to atmaksās, tad ir forši. Ja neatmaksās, nu Neko. Jo es jau biju sagatavojies, ka telpas ir vajadzīgas. Jo man bija ļoti svarīgi, ka šeit tas iecirknis ir. Tā kā tas bija bez variantiem."
"Pamatā mums budžets ir ierobežots. Ja neizdodas iecirkņiem ārvalstīs to iecirkņu aprīkojumu aizņemties, kā jūs stāstāt šajā piemērā – no vietējās pašvaldības, piemēram. Tad, protams, mēs izvērtējām šīs izmaksas un arī atsevišķos gadījumos sedzam, bet nu budžeta ietvaros. Piešķirtā budžeta ietvaros. Mēs nevaram vairāk. Nu, tādā ziņā – ja mums naudas nav, mēs nevaram segt. Līdz ar to lielākā daļa iecirkņi arī paši visu organizē un meklēto iecirkņu iekārtojumu."
TV3: "Ja jums tā būtu jāsavelk, cik jums vēlēšanas pašiem izmaksāja? Lai visu sagatavotu, telpas noīrētu un viss pārējais. Laiks."
Zigurds Līkums: "Nē, nē, par laiku nevar, tad jau mēs runājam tūkstošos. Bet tīri faktiskās izmaksas es domāju tūkstotis."
Ārzemēs šogad daudzi balsoja pa pastu. Tomēr mūsu uzrunātie pārmet, ka šāda iespēja netika pienācīgi popularizēta. Un vēl – likumā par nepieciešamību savākt 36 iespējamo vēlētāju parakstus ir kāds robs. Nav precīzi noteikts, kur un kā paraksti jāsavāc. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja mums intervijā apstiprina, ka likums ļauj 36 parakstus par iecirkņa atvēršanu ārvalstīs savākt kaut vai Rīgā vai Liepājā. Galvenais, lai parakstītāji ir tiesīgi vēlēt un ir vēlēšanu komisija, kas gatava pašorganizēties. Kristīne Bērziņa uzskata, ka jaunajai Saeima prasība savākt 36 parakstus vispār būtu jāatceļ. Tas būšot nākamā priekšsēdētāja uzdevums. Kristīne Berziņa uz nākamo termiņu nolēmusi vairs nekandidēt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
