"Latvijas Lepnums" Inna Zlatkovska – taisnīga cietuma priekšniece ar sirdi īstajā vietā
"Latvijas Lepnums" nominācijā "Vairāk nekā prasa pienākums" balvu šogad ieguvusi Inna Zlatkovska – Iļģuciema sieviešu cietuma priekšniece, kas cietumā strādā jau 30 gadus.
Pulkvede Inna Zlatkovska, Iļģuciema sieviešu cietuma priekšniece, pildot darba pienākumus, ir ļoti godīga un stingra, bet tajā pašā laikā neaizmirst par labsirdību. Arī ieslodzītās uzslavē viņas darba prasmes, kā arī uzsver, ka ar priekšnieci vienmēr var izrunāties un meklēt ikvienas problēmas risinājumu. Arī uz galvas sev kāpt Inna neļauj, ja sākas manipulācijas gadījumi no ieslodzīto puses, saruna gandrīz vai galā.
Par iegūto nomināciju Inna saka: "Ļoti dīvaina sajūta, par sevi vispār ir grūti runāt. Domāju, ka es nedaru nekādus īpašus varoņdarbus, es vienkārši godīgi strādāju. Domāju, ka arī ar sirdi," viņa saka. Kopā Inna uzskata, ka cietumos ir jāstrādā sirsnīgiem cilvēkiem. Profesionāļiem, izglītotiem, bet labiem. "Es neuzskatu, ka cietumā ir jāpastāv bargumam. Tas nedos labus rezultātus. Agresija rada tikai agresiju," viņa norāda.
Cietuma priekšniece stāsta, ka nedrīkst salīdzināt darbu vīriešu cietumos ar strādāšanu sieviešu cietumos: "Man šķiet, ka sievietes strādā labāk, dvēseliskāk." Vaicāta, kā to domā, Inna neslēpj – sievietes plašā spektrā atšķiras no vīriešiem. ir saprotošākas, komunikablākas, sirsnīgākas. Viņasprāt, darbā ar sievietēm ir nepieciešama cita pieeja.
Runājot par savu darbu, Inna saka – galvenais uzdevums ir parādīt cietuma klientēm, kā dzīvot labāk un pareizāk. "Kā dzīvot slikti, viņas pašas zina. Labāk nekā mēs ar Jums. Mums ir jāsagatavo cilvēkus brīvībai. Ja pagājušajā gadsimtā bija tā saucamais militārais režīms, tad mūsdienās visas darbības tiek vērstas uz notiesāto resocializāciju. Tā ir sagatavošana iznākšanai brīvībā," viņa atgādina.
Atskatoties uz savu pieredzes bagāto karjeru, Inna stāsta, kādu laiku strādājusi par muzikālo pedagogu bērnudārzā, līdz pienāca 90. gadi, darba nebija un viņa mainīja savu dzīvi par 180 grādiem. Kādu dienu Inna, avīzē ieraugot sludinājumu, pieteicās tam un kļuva par uzraudzi sieviešu cietumā. Sākotnēji domājusi, ka tas būs vien tāds pagaidu posms dzīvē, bet darbs ieslodzījuma iestādē pārvērties vairāk nekā 30 gadus ilgā karjerā.
Viņa uzskata, ka cietumā ir jāstrādā labiem cilvēkiem, ar labu sirdsapziņu, žēlsirdīgiem. Ir vienkāršāk ievietot notiesāto kamerā un aizmirst par viņu, lai gan kopš pirmās dienas ar šo cilvēku ir jārunā par krimināllietām, par bērniem, par ģimenēm, par tikšanām ar cilvēkiem un kopumā jāizrunājas. Jābūt arī labam psihologam.
Cietumā par viņu saka, Inna ir tā, kura iepazīstas ar pilnīgi visām sievietēm, kuras nokļūst cietumā. Viņa šīm sievietēm ir gan padomdevēja, gan atsaucīgs palīgs, gan rājēja, ja nepieciešams. Viņa darbā ar notiesātajām ir kā māte. Pēc labo attiecību nodibināšanas sievietes uzticas Innai.
To, cik ļoti meistarīgi viņa veic savu darbu, pierāda arī tas, ka pieteikumus par Innu kā "Latvijas Lepnums" nominanti iesniedza sievietes, kas bijušas ieslodzījumā, kurām ieslodzījuma laikā Inna kļuvusi par lielāko atbalstu un padomdevēju. Inna stāsta, ka visgrūtāk ir tām notiesātajām, kuras nāk no bērnunama vai kuras pametuši radinieki. Atbalsts ir nepieciešams, sevišķi tām, kuras nonākušas cietumā pirmo reizi un tām, kuras tajā pavada ilgu laiku.
Lai atgrieztos un socializētos sabiedrībā, Inna sievietēm, kas pieļāvušas kļūdas, nodrošina izglītības iegūšanas iespējas, sporta aktivitātes, fakultatīvos kursus un arī garīgo aprūpi. Ar viņas atbalstu un gādību jau vairākus gadus Iļģuciema cietuma sievietes var sazināties ar saviem mīļajiem, draugiem un radiem.
Inna, pateicoties savai cilvēcībai, šīm sievietēm nozīmē ļoti stipru plecu. Viņa ir māte, sieva, draudzene, palīgs, divi pretstati, kas it kā nesavienojas. Sarežģīta, bet skaista personība, stāsta cietumā. "Visgrūtākā mūsu darbā ir psiholoģiskā noslodze. Nav noslēpums, ka mēs strādājam ne ar pašu labāko sabiedrības daļu. Bet, runājot ar cilvēku, nevajag pievērst uzmanību tam, ko viņš ir izdarījis. Pieņemšanā es vienkārši skatos uz cilvēku, uz sievieti," saka Inna.
Brīvajā laikā Innai palīdz atgūt spēkus iemīļots vaļasprieks – sēņošana. "Kad es pastaigājos pa mežu, smadzenes atjaunojas. Man ir suns un brīnišķīga ģimene, saprotošs vīrs. Tas ir ļoti liels atbalsts," viņa neslēpj. Bez atbalsta vispār ir ļoti grūti labi strādāt, uzskata Inna. Viņu darbā atbalsta ģimene, kolēģi, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība, un klienti.
Kā lielāko gandarījuma avotu savā darbā Inna min no bijušajām ieslodzītajām saņemtās vēstules, ka viņām viss ir kārtībā. Tāpat brīžus, kad, staigājot pa ielām vai dodoties uz veikaliem, viņa satiek savas meitenes ārpus cietuma teritorijas. "Viņas sveicina, smaida, stāsta, ka viss ir kārtībā. Tas ļoti iedvesmo un sniedz gandarījumu," saka Inna.
Innas Zlatkovskas vadībā cietuma darbinieku kolektīvs, sabiedriskās organizācijas un brīvprātīgie kalpotāji ciešā sadarbībā rūpējušies par daudzu Latvijas novadu no rūpju un uzmanības loka noklīdušu sieviešu – meitu, māšu, māsu un sievu dzīves kvalitātes uzlabošanu. Daudzas atbrīvotās sievietes ir pateicīgas par viņu izglābtajām dzīvēm.
Inna pati saka, ka viņai patīk strādāt ar cilvēkiem. Un, ja var palīdzēt un izglābt kaut vienu sievieti, tas arī ir ļoti svarīgi. "Vajag tikai uzreiz ieraudzīt to mazo dzirkstelīti, kas mīt cilvēkā," viņa saka.
Balvu Innai pasniedza ģenerāle, bijusī ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure, kura par Iļģuciema sieviešu cietuma priekšnieci teica atzinīgus vārdus. "Inna nav parasts cilvēks, viņa cilvēks, kas ik dienu dodas uz darbu, lai veiktu misijas darbu, padarīt sabiedrību drošāku," sacīja Spure.
Viņa arī uzsvēra – darbu, ko veic Inna, nevar darīt, neieguldot tajā sirdi. "Inna, pirmkārt, ir sirds cilvēks. Ir jāspēj ar sirdi dzirdēt, atbalstīt un noticēt, ka tām meitenēm pienāks brīdis, kad sapratīs – tiek dota vēl viena iespēja. Inna ir tas cilvēks, kas nodrošina ticību, ka ir iespēja sākt dzīvi no sākuma. Inna tic tam meitenēm, kas, iespējams, dzīvē bijušas negribētas, nemīlētas un atstumtas. Iespējams, tāpēc izdarīja noziedzīgu nodarījumu. Tas bieži vien ir šausminoši, bet, pirmkārt, katrā cilvēkā jāsaskata cilvēks," sacīja bijusī ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšniece, paužot godu pasniegt šo balvu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
