Raidījuma skatītāja vēršas pie "BezTabu", lai skaidrotu:
"Nupat aizvadītajos Valsts svētkos nu jau kārtējo reizi pārliecinājos, ka mums ir tik melodiska Valsts himna, kā reti kuram, tomēr tik neparocīga dziedāšanai! No vīriešiem sūdzības neesmu dzirdējusi, bet sievietēm meldiņš jātur ļoti augstu! Tagad iznāca to dzirdēt gan mazdēla skolā, gan mūsu kultūras namā, bet tāda pīkstēšana vien tur sanāk! Tiem, kam daba nav devis izcilu balsi, skan nu tā – ar Dievu uz pusēm. Vai tiešām nevarētu dziedāt valsts himnu tādā tonalitātē, lai visiem būtu vienlīdz ērta dziedāšana?"
"BezTabu" dodas Rīgas ielās, lai noskaidrotu, vai tiešām neprofesionālam dziedātājām izdziedāt valsts himnu sagādā grūtības. Rīgas ielās satiktie skaidro, ka ar meldiņu grūtību neesot – dažreiz tikai vārdi piemirstas vai kaklā sakāpj kamols, dziedot himnu kādā nozīmīgā brīdī.
2018.gadā ekspertu konsīlijs lēma – kā ieteicamo Latvijas himnas tonalitāti izmantot zemāku nekā tā bija plānota, Baumaņu Kārlim dziesmu rakstot. Ja būsim precīzi – la bemol mažoru. Tomēr tiek pieļauta arī tonalitātes maiņa – atkarībā no, piemēram, kora sastāva.
Etnomuzikologs un Latvijas Universitātes profesors Valdis Muktupāvels uzsver, ka kora dziedājums domāts tam, lai to klausītos, bet cer, ka pasākumos, kuros paredzēta klātesošo iesaiste, tiks izvēlēta zemāka, piemērotāka tonalitāte (augstums) himnas izdziedāšanai.
Etnomuzikologs mūsu "Dievs, Svētī Latviju" nedēvē par grūtu un vērš uzmanību uz Brazīlijas nacionālo himnu. Un patiesi – izpētot citu valstu himnas, šķiet – Latvijas noteikti neiekļaujas sarežģītāko himnu topā.
Kordiriģents Jānis Ozols aicina atkārtot himnas vārdus, jo tie bieži tiek jaukti.
"Ja netiek līdz tai augšai, var taču paplātīt muti. Es iedomājos hokeju lielo, kaut kādu spēli vai futbola stadionu…nu kurš tur klausās, cik tu tīri dziedi? Galvenais dziedi un tiešām dari to no sirds."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
