Mediķu trūkums joprojām ir jūtams: slimnīcās simtiem neaizpildītu vakanču

Mediķu trūkums Latvijā nav jaunums. Lai gan situācija pēdējos gados uzlabojas, Latvijas slimnīcās un NMPD, joprojām brīvas ir simtiem vakances. Piemēram, NMPD šobrīd strādā ar vismaz 250 cilvēku iztrūkumu un tas neizbēgāmi ietekmē arī palīdzības sniegšanas iespējas.

"Mēs tiešām jūtam to, ka ikdienā pat līdz 20 brigādēm valstī var būt nenokomplektētas, tomēr nu jau mēs esam saraduši ar šo situāciju, ar to, ko nozīmē strādāt ierobežotas brigāžu pieejamības apstākļos," pauž NMPD vadītāja Liene Cipule.

Trūkstošais brigāžu skaits gan nozīmē, ka citi kolēģi pārstrādājas, izdeg un jau no jauna rada kadru trūkumu, jo lemj no smagā un atbildīgā darba aiziet.

Ar cilvēkresursu trūkumu jau ilgstoši saskaras arī lielās ārstniecības iestādes. Piemēram, Stradiņos šobrīd brīvas ir vairāk nekā 250 vakances. Slimnīcas vadība gan atzīst, patiesībā darba roku vajadzētu vēl vairāk, tomēr tie ir reālisti – jau šīs vakances aizpildīt nav iespējams.

Slimnīcā šobrīd trūkst dažāda veida speciālistu – ārstu, ķirurgu, anesteziologu, jau ierasti – izteikti lielā skaitā medicīnas māsu un palīgu. Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs lēš, ideālā situācijā tiem būtu nepieciešams vēl vismaz 1000 jaunu medicīnas māsu un to palīgu, šobrīd slimnīca meklē vairāk nekā simtu.

"Tas ir tas, ko mēs varētu atļauties finansēt, samaksāt. Protams, ir vēl aisberga neredzamā daļa. Ja mēs uzskatām, ka normāls standarts būtu divas māsas pret vienu ārstu vai pat vairāk, kā Skandināvijas valstīs, tad slimnīcā šis koeficients ir gandrīz viens pret vienu," saka Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

Māsu asociācijā un Jauno ārstu asocācijā uzsver, problēma jau sena. Mediķi cer, ka jaunā valdība izstrādās plānu, kā cilvēkresursus piesaistīt ilgtermiņā. Pretējā gadījumā nozare turpinās grimt, jo arī Covid-19 piemaksu vairs nav, kas pēdējos divus gadus speciālistus motivēja strādāt.

"Mums nav jau gadu desmitiem stratēģiskais plāns cilvēkresursu attīstībai veselības nozarē. Ja līdz šim bija iestrādnes, lēnā garā sāka pieaugt atalgojums, tas strādāja un mēs redzējām rezultātus, tad šobrīd mēs tajā bedrē esam iekrituši atpakaļ. Covid ir beidzies. Un mēs šobrīd nonākam atpakaļ plus mīnuss 2019. gadā pēc finanšu skaitļiem, kas būtu mums starta pozīcija šobrīd," teic Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina.

"Tikai naudas iedošana vairs neatrisinās šo situāciju. Ir jābūt ilgtermiņa plānošanai. Jebkurš lēmums, kurš tiek pieņemts šodien, tā rezultātus mēs redzēsim vēlāk. Īpaši ārstiem, tie varbūt līdz 12 gadiem. Tāpēc mums ļoti pietrūkst ilgtermiņa politika, ilgtermiņa plānošana un sistēmas sakārtošana, bet ātru risinājumu te nebūs," saka Latvijas Jauno Ārstu Asociācijas priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.

Uzrunātās slimnīcās arī norāda, jaunajai valdībai un par nozari atbildīgajai ministrijai jādomā arī par to, kā noturēt esošo personālu. Piemēram, Stradiņos šobrīd kadru mainību sasniedz pat 35% – vairums kolēģu universitātes slimnīcu pamet, jo dodas strādāt uz privātajām ārstniecības iestādēm, kur alga lielāka, bet darba apjoms mazāks.