Algu kāpums nākošgad lielai daļai nekompensēs inflācijas apmēru
Lielai daļai uzņēmēju varot objektīvi nebūt līdzekļu algu celšanai nākošgad tādā apmērā, kas kompensētu vai vismaz tuvotos inflācijas apmēram. Arī nozarēs, kurās līdz šim bija pierasts gadskārtējais algu kāpums pat virs 10%, nu, būšot viencipara apmērā, tipiski daudz kur – ap 5%, tā – situāciju iezīmē uzņēmējus pārstāvošā Latvijas Darba devēju konfederācija. Švaki būšot uzņēmumos, kas fokusējas vien uz iekšējo tirgu, taču arī eksportējošajiem komersantiem optimisms kritis.
"Pasaulē recesija ir sākusies. Lielajos eksporta tirgos daudzās nozarēs būs redzams samazinājums patēriņam, bet vienlaikus energoresursu un materiālu cenas būs augstas. Līdz ar to sekot inflācijas apmērā ar algu pielikumu būs praktiski neiespējami."
Latvijas Bankā uzsver – algu kāpumam jābūt balstītam produktivitātes pieaugumā. Atalgojuma mehāniska palielināšana inflācijas apmērā masveidā esošajos apstākļos varot nodarīt pat lielāku kaitējumu, rastos cenu-algu spirāle, un tas strādājošo reālo pirktspēju neuzlabotu.
"Jautājums ir, vai uzņēmums ir gatavs samazināt savas peļņas iespējas vai tomēr tās izmaksas pārceļ uz patērētāju, palielinot produkcijas gala cenu. Šajā gadījumā, ja algu pieaugums nonāk cenās, tad tas attiecīgi pastiprina efektus uz inflāciju."
Liela daļa strādājošo to vienalga var nesaprast un centīsies darba devēju iespiest stūrī, izspēlējot kārti ar atlūguma rakstīšanu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā neizslēdz arī iespēju, ka arvien lielākā skaitā privāto uzņēmumu darbiniekos varētu rasties vēlme stāties arodbiedrībās. Prasībā pēc lielākas algas privāto uzņēmumu darbinieki šogad plaši streiko, piemēram, Lielbritānijā.
"Ir iespējami arī streiki. To mēs ļoti labi apzināmies. Tā ir godprātīga savas neapmierinātības izteikšana. Arī privātajā sektorā tas var notikt."
"Ar spiedienu pieprasīt lielāku darba algu var panākt rezultātu, ka parīt vairs nav kur strādāt. Uzņēmums var samaksāt tik, cik spēj nopelnīt," skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.
Algu kāpums ir vajadzīgs, uzsver bankā "Citadele", jo cilvēkiem būtiski mazinās uzkrājumi, kontu atlikumos esošās summas, iezīmējas tendence, ka ikdienas vajadzībām pat ņem patēriņa kredītus.
"Tā finanšu situācija ir sarežģītāka, to viennozīmīgi redzam. Es teiktu, ka šis gads ir kā tāds izņēmuma gads. Daļas inflācijas ir energoresursu cenu krīzes. Mēs tomēr sagaidām, ka nākamgad cenas normalizēsies un būs kritumi."
Lai strādājošajiem būtu vairāk naudas, pat, ja algu būtiski nepalielina, arodbiedrības aicina valdību samazināt darbaspēka nodokļu slogu, būtiski pacelt ar nodokļiem neapliekamo minimumu.
"Ir jāpaceļ ne tikai mazajām un pietuvinātajām mazajām algām, bet tas neapliekamais minimums ir jāceļ arī vidējām algām. Šobrīd tas slieksnis, kuram kaut daļēji tas neapliekamais minimums aiziet, bija 1800 eiro. Mēs sakām – vajag 2300. Ir labi, ka valdības deklarācijā ir apņemšanās pāriet uz mājsaimniecības principu."
Tāpat arodbiedrībās uzskata, ka cilvēku finanšu stāvokli uzlabotu, ja ar nodokļiem neapliktu tās summas, ko uzņēmēji īslaicīgi izmaksā saviem darbiniekiem kā labo žestu energoresuru cenu kāpuma kompensēšanai un par strādāšanu attālināti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
