Latvijā darbojas 19 centri, kuros no nelabvēlīgās vides var patverties pusaudži
Jau gandrīz trīs gadus Rīgā un vairākas Latvijas pilsētās darbojas centri, kuros jaunieši var patverties no nereti patiesi šausmīgiem apstākļiem, kādi valda viņu mājās. Šajos centros viņiem tiek nodrošinātas pamatvajadzības – drošība, siltums, ēdiens un apģērbs, jāsaimieko gan tur ir pašiem. TV3 Ziņas tikās ar šo centru izveidotāju, kolorītu personību, Ediju Klaiši, kuram pašam aiz muguras ir gana raiba dzīves pieredze. Varbūt tāpēc, viņam tik ļoti rūp, kas notiek ar sabiedrībā tā sauktajiem, ielas bērniem.
Rīgā un variākās Latvijas pilsētās darbojas centri, kuros jaunieši var patverties no tiem briesmīgajiem apstākļiem, kuri diemžēl valda viņu mājās.
Ar Ediju TV3 Ziņas tiekas pie viena no kopumā 19 Open radošajiem centriem – Latvijā. "Maskačkas drošības saliņa", tā par šīm telpām saka Edijs. Spriežot pēc nosaukuma, varētu šķist, ka jaunieši te nodarbojas ar mākslu, taču realitātē – viņi patveras no tiem briesmīgajiem apstākļiem, kas valda viņu mājās.
"Tas mērķis ir baigi vienkāršais, lai viņi nav uz ielas! lai viņi ir siltumā, lai viņi ir drošībā. Šeit viņi var paēst, ja nepieciešams, jebkuru medicīnu dabūt. lai viņiem jauniešiem, nav jādomā par lietām, un problēmām, par kurām viņiem nebūtu jādomā un jārisina."
Rīta pusē te sastopam trīs pusaudžus, lielāks bariņš parasti te sanāk pēcpusdienā. Vairums jauniešu nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, kurās vecāku iedzeršana, kautiņi, un tukšs ledusskapis, ir ikdienas daļa. Neraugoties uz to, par lielāko daļu nepilgadīgo dzīves apstākļiem, valsts institūcijas jeb "sistēma", kā saka, Edijs, tā arī neuzzina.
"Ir jāsaprot viena lieta, lai kādi tie viņu vecāki nebūtu – dzērāji, narkomāni, un tā tālāk, tie ir viņu vienīgie vecāki, kurus viņi mīl. tieši tāpat, kā mēs visi mīlam savus vecākus. un viņi nedarīs neko, kas šos vecākus var apdraudēt. ja viņi ies oficiāli pēc palīdzības, viņi jau zina kādas būs sekas, brauks apsekot ģimeni un tā tālāk, tā ir ļoti liela problēma."
Kaut gan valsts attieksme pret ielas bērnu problēmu pamazām mainoties uz labo pusi, tomēr aizvien daudz kas tiekot tiek darīts tikai ķeksīša pēc, nevis konkrētā pusaudža labā. Tomēr virkne pašvaldību pašas uzmeklējušas Ediju un ierādījušas telpas šādu centru izveidei, lai jauniešiem nebūtu jāklīst pa ielām.
"Lai kādā nabadzībā vai labklājībā nedzīvotu sabiedrība, vienmēr būs vecāki, kuri dzers, lietos narkotikas un viņiem būs pofig par saviem bērniem. cita problēma ir – vai valsts un pašvaldības atzīst šo problēmu? jo tas, ka šādi vecāki ir, tā nav valsts vai pašvakldību vaina, ne jau viņi veido pieaugušo cilvēku raksturus, attieksmi pret bērniem utt."
Jaunieši informāciju par šiem centriem nodod no mutes mutē, bet arī Edijs viņus uzrunā, regulāri braucot apgaitās.
"Ne jau uzreiz kāds uzticās! Nosauciet man vispār kādu iemeslu, kāpēc jauniešiem būtu pamats uzticēties pieaugušajiem mūsu laikā? Lai kā mums tas nepatiktu, mēs ļoti daudz ko esam sabojājuši. šī pasaule ir šķība, greiza un nepareiza, kurā šiem jauniešiem ir jādzīvo, kas tad viņu ir izveidojis? Mēs, pieaugušie."
Centros ir strikti noteikumi – nekādas aizliegtās vielas šeit lietot nedrīkst. Jasuniešiem te ir nodrošinātas pamatvajadzības – drošība, siltums, ēdiens un apģērbs, jāsaimieko gan te ir pašiem.
Edijs norāda, ka lielākā daļa sabiedrības pat iztēloties nevar, cik bezspēcīgi jūtas pusaudži, kuri ne vien ir nonākuši nabadzības gūstā, bet vēl par to tiek apsmieti.
"Vai jūs spējat iedomāties, kā meitenes pilnīgi visu turpmāko dzīvi var ietekmē tas, ka pusadzes gados viņai nav pieejamas higiēnas paketes? Viņa vienreiz neaiziet uz skolu, otrreiz, trešo reizi, rezultātā pasliktinās sekmes, mainās skoltoāju attieksme, mainās skolas biedru attieksme, viņa vairs tos pazemojumus nevar izturēt un pamet mācības. un tajā pašā laikā ir cilvēki, kuriem pietiek dūšas šai jaunietei pārmest nesekmību?"
Pēc intervijas Edijs uzreiz lūkojas telefonā. Jau iekrājušies vairāki neatbildēti zvani.
Arī paša Edija dzīvesstāsts nav tas gludākais, bagāžā ir arī laiks atkarību gūstā, no kā gan ceturtajā gadu desmitā viņam izdevās izrauties. Iespējams, tieši tāpēc palīdzēt jauniešiem, ir sava veida misija.
"Kad man prasa, kāpēc es to daru? Tad mans uzskats ir tāds, ja es ar savu pieredzi , varu palīdzēt kādam šo pieredzi neiegūt, tad tas ir pašsaprotami, ka es to daru!"
Tiem, kuri vēlas palīdzēt, Edijs aicina sekot līdzi open radošā centra facebook lapai. Tur regulāri tiek informēts par aktuālajām jauniešu vajadzībām, vai tās būtu ziemas jakas, zābaki vai sadzīves tehnika.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
