Paskatīties uz Jauno gadu no augšas: 5 brīnišķīgi skatu torņi
Daudziem Jaunā gada slavējama apņemšanās ir kļūt aktīvākiem. Tā vietā, lai jau gada pirmajā dienā šturmētu sporta zāli, portāls "tv3.lv" iesaka izkustēšanos apvienot ar jaunu iespaidu un piedzīvojumu baudīšanu, uzkāpjot skatu torņos, no kuriem paveras krāšņi skati uz mūsu pašu zemīti.
Lūk, 5 idejas aktīvām brīvdienām!
Skatu tornis Ogres Zilajos kalnos
Lai baudītu aktīvu atpūtu, nebūt nav vienmēr jābrauc tālu. Nedaudz vairāk nekā pusstundas brauciena attālumā no Rīgas, Ogres apkaimē, vari baudīt brīnišķīgus skatus un svaigu gaisu, izstaigājoties dabas parkā "Ogres Zilie kalni".
Tā augstākajā vietā, aptuveni 90 m virs jūras līmeņa, atradīsi skatu torni. Tā augstums ir 30 metri, bet līdz tam nokļūst vēl uzkāpjot pa pamatīgām koka kāpnēm.
No torņa aplūkojama zaļā, meža ieskautā Ogres pilsēta, paveras skats uz apkārtnes mežiem. Skatoties Daugavas un Ikšķiles virzienā, saskatāma Svētā Meinarda sala, bet skaidrā laikā no torņa redzama pat Rīga un Zaļusalas televīzijas tornis, teikts Ogres tūrisma portālā.
Ogres Zilajos kalnos var baudīt arī izbraucienus haskiju pajūgā. Vairāk lasi šeit.
Skatu tornis apmeklētājiem ir viegli pieejams, dodoties, gan no Ikšķiles, gan Ogres puses, jo atrodas dabas parkā nosacīti viduspunktā starp abām pilsētām.
Skatu tornis Bumbu kalnā
Pavisam tuvu Imantas guļamrajonam baudāms brīnišķīgs priežu mežs un noskaidrojams arī varonīgs vēstures stāsts. Runa ir par Bumbu kalniņu.
Bermontiādes laikā, pirms vairāk nekā 100 gadiem, te notika varonīgas cīņas, per ko liecina arī piemiņas zīme. Bet mūsdienās te var izstaigāt gleznainu dabas taku, kas ved pa smilšu kāpām, starp čiekuru pilnām priedēm.
Takas galā ir augsts, pamatīgs skatu tornis, no kura var saskatīt gan jūru un Daugavgrīvas salu, gan Lielupes grīvu un, protams, Rīgas centru un Daugavu.
Uz skatu torni ir ļoti viegli nokļūt. Brauc ar auto pa ceļu no Imantas uz Bolderāju vai ar sabiedrisko transportu, piemēram, ar 36. vai 56.autobusu un izkāp pieturā Bumbu kalniņš. Tālāk jau ir norāde, kas parāda virzienu, kurp jādodas.
Embūtes dabas parks un skatu tornis
Dienvidkurzemes azotē atrodas vēl viens stalts skatu tornis, ko vērts izkāpelēt. Runa ir par Embūtes dabas taku, kas iepazīstina ar Embūtes senleju, un skatu torni.
Embūtes senleja bijusi sena apdzīvota un sakrāla vieta. "Tā ir viena no skaistākajām un noslēpumainākajām Kurzemes vietām, kas atrodas starp vairākus desmitus metru augstiem pauguriem – Pavārkalnu, Vēreskalnu, Radiņkalnu, Embūtes pilskalnu un Krievu kalnu. Senleja plešas apmēram četru kilometru apkārtnē. No 1977. gada šeit izveidots dabas parks senlejas vērtīgo gravu un nogāžu mežu aizsardzībai," teikts "Kurzemesregions.lv".
Šo vietu apvij teikas un leģendas. Lai izceltu senlejas teiksmaino nozīmi, ieeju tajā iezīmē vārtu zīmes – kuršu vadoņa Induļa un viņa drauga Pūdiķa atstātie zobeni un vairogi, kas katrs savā ceļa pusē sargā ceļu uz Embūtes senleju un Joda leju. Zobeni rada mītisku noskaņu un joprojām norāda uz diženo kuršu klātbūtni Embūtes senlejā.
Izstaigājot apmēram 3 kilometrus garo taku nonāksi pie skatu platformas un brašo skatu torņa. Tam ir 3 platformas un no tā paveras jauks skats uz plašu apkārtni.
Ko te var redzēt? Embūtes agrākās muižas un vācu bruņinieku pils drupas, Embūtes baznīcas drupas, jau minētos kuršu zobenus, Joda dambi un ieleju, Joda pēdakmeni, pilskalna avotiņu, kuršu jeb Induļa pilskalnu un dzirnavu dīķa slūžas.
Šis nebūs piemērots maršruts ģimenēm ar pavisam maziem bērniem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem, jo ir daudz kāpumu un interesanta reljefa izaicinājumu.
Ciemos pie gulbjiem – Slokas ezera tornis
Šis ir visai neliels skatu tornis, kas atrodas Slokas ezera malā. Tomēr Jaunā gada pirmajai pastaigai šī būs ļoti interesanta vieta, jo te vari apskatīt gan uz dienvidiem lidot noslinkojušu gulbju ģimenītes, gan citus putnus, tāpat arī doties tiešām iespaidīgā pastaigā pa dabas taku (vairāk šeit), kā arī izbaudīt apkārtnes mieru salīdzinoši ļoti tuvu pilsētai.
Slokas ezers ir relikts lagūnas tipa brūnūdens ezers Jūrmalas pilsētas teritorijā starp Sloku un Ķemeriem. Tas ietilpst Ķemeru nacionālā parka teritorijā dabas lieguma zonā un tā apkārtne izceļas ar purva ainavām.
Starp citu, tieši no šejienes tiek iegūtas ārstnieciskās purva dūņas, kas jau vairāk nekā gadsimtu bijušas viens no Ķemeru kūrorta stūrakmeņiem. Dūņu dīķus var redzēt īsi pirms iebraukšanas stāvlaukumā pie skatu torņa.
Kaņiera pilskalna skatu platforma ar jūras laupītāju leģendu
Netālu no iepriekš minētā Slokas ezera skatu torņa atrodas vēl viens interesants tornis, kas slejas kādreiz lepnā un nostāstiem apvītā pilskalnā. Tagad te ir skatu tornis vairākos stāvos, kas paver skatu uz Kaņiera ezeru.
Līdz tam ved koka laipu taka. Tā ir apļveida taka, kas daļēji vijas cauri krāšņam mežam, daļēji gar ezeru, cauri meldru biezoknim. Pa ceļam tā šķērso akmeņu valni, kas, iespējams, ir bijis saistīts ar pilskalnu.
Ja runājam par vietu, kur atrodas varenā skatu platforma, tā reiz bijusi labi apsargāta, iespējams, visai kaujinieciski noskaņotu laupītāju apmetne. Leģendas vēsta, ka tās iemītnieki nekautrējās ievilināt vikingus un vāciešus lagūnā. Te jāpaskaidro, ka senāk mūsdienās seklais Kaņiera ezers, visticamāk, bija savienots ar jūru. Tad nu jūrasbraucēji droši devās uz kalniņā sakurtā ugunskura vilinošo gaismu, bet tā teikt "uzsēdās" uz sēkļa, un šejienieši tos brutāli apkāva, bet kuģus izlaupīja. Jāpiebilst, ka šādas leģendas zināmas par vairākām Kurzemes jūrmalas vietām, tomēr par tām ir visai maz liecību un drošu ziņu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
