Valdība pagarinās ārkārtējo situāciju uz robežas ar Baltkrieviju
Ārkārtējā situācija uz austrumu robežas ir spēkā jau pusotru gadu. Baltkrievijas organizētās nelegālās migrācijas plūsma šajā laikā bijusi mainīga. Pērn rudenī novērsti ap 300, 400 mēģinājumu mēnesī nelegāli šķērsot robežu, bet decembrī bijuši jau vairāk nekā 1100 gadījumu, TV3 Ziņām saka Valsts robežsardzes priekšnieks.
"Decembrī tieši Latvija tika izvirzīta kā mērķa valsts numur viens, pret kuru vērst šo hibrīduzbrukumu. Protams, līdz ar to arī palielinājās humānu apsvērumu dēļ uzņemtais personu skaits. Decembrī tie bija 76. Vērtējām veselības stāvokli, klimatiskos apstākļus, un līdz ar to daudz vairāk personu tika uzņemtas un dots patvērums Latvijā."
Pēc Valsts robežsardzes ziņojumiem par migrantu plūsmas palielināšanos ziemā Iekšlietu ministrija valdību aicina pagarināt ārkārtējo situāciju.
"Mēs šobrīd strādājam kara apstākļos," pauda iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts").
Un, kamēr nav pastāvīga tiesiskā regulējuma, kā nosargāt robežu hibrīdkara apstākļos, arī Tieslietu ministrija atbalsta ārkārtējās situācijas saglabāšanu.
"Iekšlietu ministrija turpina strādāt pie tā, kāds varētu būtu iespējamais pastāvīgais regulējums. Šobrīd šāda regulējuma nav, līdz ar to ārkārtējā situācija, protams, ir jāpagarina, jo hibrīdkara apstākļi turpinās. Mūsu valsts robeža ir katru dienu apdraudēta. Mums tā ir jāsargā."
Turpretī par ārkārtējās situācijas atcelšanu iestājas cilvēktiesību aktīvisti, norādot, ka migrantiem ir tiesības lūgt patvērumu un viņu neuzņemšana radot draudus veselībai un dzīvībai.
"Ja šie cilvēki netiktu atgrūsti, nebūtu spiesti atrasties starp robežām ilgstoši ziemas laikā, salā, tad būtu pilnīgi noteikti daudz mazāk cilvēku, kas ciestu no būtiskiem apsaldējumiem, būtu spiesti slimnīcā pārdzīvot amputācijas operācijas un būtu arī mazāk bojāgājušu cilvēku. Tas ir ļoti būtiski, mēs jau nezinām, cik cilvēku ir gājuši bojā."
Tomēr valdība iebildumus nav ņēmusi vērā. Premjers uzskata, ka ārkārtējā situācija ir saglabājama, līdz Eiropas Savienībā vai vismaz mūsu reģionā nebūs kopīgas vienošanās par to, kā stāties pretī hibrīduzbrukumam.
"Ja viena valsts atslābtu un vairs neuzraudzītu savu robežu, esmu pārliecināts, ka visas šīs nelegālās straumes virzītos uz to vienu valsti un radītu tai valstij un visai Eiropai milzu problēmu."
Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz Baltkrievijas robežas gaidāms jau drīzumā, bet uz Krievijas robežas to plānots atcelt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
