Ierasti Finanšu ministrijā gada darbīgais laiks ir rudens – budžeta izstrāde, kad šai ēkai logi mēdz spīdēt arī līdz vēlai naktij. Šoreiz gan viss ir nobīdījies – ilgās valdības veidošanas dēļ darbs pie valsts budžeta izstrādes pilnā sparā rit patlaban.
Līdz šim pagūts apstiprināt prognozes par norisēm ekonomikā un valdībā izlemt, kurām vajadzībām sadalīt papildu pieejamo naudu. Tāpat apstiprināta daļa budžetu pavadošo likumprojektu, sāktas diskusijas ar vietvarām.
Pēc aptuveni divarpus stundu sanāksmes Pašvaldību savienības priekšsēdis TV3 Ziņām atzina, ka neredz šo kā izaugsmes un attīstības gadu. Vietvaras sākušas pieņemt savus budžetu, un, lai gan ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa būs lielāki, inflācijas iespaidā būtiski kāpušas arī izmaksas.
"Ja kādreiz bija retorika, ka, re, pie pogas kāds mēteli taisās piešūt, no tās mums visiem ir vienkārši jāiet projām. Mēs taču vislabāk redzam, kā kura pašvaldība strādā un kā līdzekļus tērē. Es domāju, ka mēs ejam tādas konstruktīvas sadarbības virzienā noteikti."
Šodien panākta vienošanās palielināt pašvaldību aizņemšanās iespējas, tai skaitā paplašinot valsts prioritāros mērķus. Par tiem noteiktas skolas, ceļi un transports skolēnu pārvadāšanai.
"Šīm trim pamata prioritātēm pašvaldības varēs aizņemties naudu. Valsts kasē ar izdevīgākiem nosacījumiem."
Uz kādām fundamentālām izmaiņām finansēšanā pašvaldības gan šajā budžetā nevar cerēt. Visas politiķu diskusijas par nodokļiem vēlāk šogad. Tātad arī skaidrs, ka saglabāsies IIN sadales proporcija starp pašvaldību un valsti 75 pret 25. To ne tik sen pārbīdīja par labu valdībai.
"Pašvaldībām atņemti līdzekļi. Šis rūgtums jau ir milzīgs. Ne jau pašvaldības priekšsēdētājam vai administrācijai atņemts, tas ir atņemts šai teritorijai."
Valdības un vietvaru budžeta saruna noslēgsies ar gadskārtējo Ministru kabineta un Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokola parakstīšanu 2. februārī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
