Zīle: Agrāk tik dziļi "ēdām" Krievijas āķi, jo daudziem bija vēlme dzīvot "zaļi"
Jau pirms apmēram desmit gadiem bija brīdinājumi, ka "ēdam" Krievijai no rokas, bet vēlējāmies dzīvot uz ātras, nevis tīras naudas, kas Latvijā nevarēja attīstīt ilgtermiņa ekonomiku. "Ir daļēji objektīvi apstākļi, kādēļ tik dziļi "ēdām" Krievijas āķi, un subjektīvi – daudziem bija vēlme dzīvot "zaļi"," sarunā ar TV3 pauda Eiropas Parlamenta (EP) viceprezidents Roberts Zīle.
Eiropas Savienības likumdevēji pulcējas uz regulāro parlamenta sesiju Strasbūrā. Latvija šoreiz īpaši izcelta. Uzrunāt deputātus devies Valsts prezidents Egils Levits, lai uzrunā 14. februārī uzsvērtu Ukrainas vietu Eiropā un nepieciešamību saukt Krieviju pie atbildības.
Levits 13. februārī Strasbūrā tikās ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidenti Sofru Oleriju, sarunā novērtējot labo sadarbību starp Eiropas Cilvēktiesību tiesu un Eiropas Savienības Tiesu. Levits izteica Latvijas atbalstu īpašā tribunāla izveidei Krievijas īstenotā agresijas nozieguma pret Ukrainu iztiesāšanai.
Savukārt sarunā ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāri Mariju Pejčinoviču Buriču Valsts prezidents izteica atbalstu Eiropas Padomes (EP) reformai un digitālajai dienaskārtībai. Levits uzsvēra šā gada maija vidū gaidāmās Latvijas prezidentūras prioritātes EP – tiesiskumu, demokrātijas un mediju brīvības stiprināšanu. Liela uzmanība sarunā pievērsta Ukrainas atbalstam un Krievijas atbildībai par agresijas noziegumu Ukrainā.
Tuvojoties Krievijas izvērstā kara gadadienai, Ukraina, bez šaubām, ir centrālais temats. EP rīt debatēs atskatīsies uz šo gadu, kā arī apspriedīs turpmāko atbalstu Kijivai. Bet Ukraina parādās arī pastarpināti, piemēram, šovakar gaidāmajās debatēs par enerģētikas pasākumu iekļaušanu Eiropas Atveseļošanās fondā. Fonds sākotnēji tika izveidots, lai palīdzētu mazināt Covid-19 radītās sekas, bet nu tas kalpos arī kā palīgs, lai beidzot pārrautu atkarību no Krievijas.
Paši deputāti parlamentā ierodas vēlu, bet mums, vēl viņam esot ceļā, izdevās sazināties ar Eiropas parlamenta priekšsēdētāja vietnieku Robertu Zīli par to, ka diemžēl tikai karš licis Eiropai saņemties šim solim.
"Rietumeiropa nemainītos, ja Krievija nebūtu uzsākusi karu. Kurss paliek nopietns, un pašai Latvijai – ja atmiņa neviļ, jau 2012.-2013. gadā bija brīdinājumi, ka "ēdam" Krievijai no rokas. Energosektorā bija grūti pateikt, kāpēc pirkt dārgāku nekā lēto Krievijas gāzi? Bet bija vēlme dzīvot uz ātras, ne tīras naudas, kas Latvijā nevarēja attīstīt ilgtermiņa ekonomiku. Ir daļēji objektīvi apstākļi, kādēļ tik dziļi ēdām Krievijas āķi, un subjektīvi – daudziem bija vēlme dzīvot zaļi."
Debates par šo būtisko Atveseļošanās plāna daļu saukta par "Repower EU" vēl šovakar, un balsojums sekos. Paredzams, ka aizķeršanās nebūs – kompromiss no visām pusēm panākts vēl pirms Jaunā gada.
Savukārt rīt, 14. februārī, deputātus uzrunās Valsts prezidents Egils Levits. Viņš darba vizītē Strasbūrā ieradies jau šodien, bet galvenā uzmanība uz rītdienas uzrunu Eiropas Parlamentā, kas ir vēl viens pierādījums, ka līdz ar Krievijas karu Latvija ir kļuvusi par balsi, kurā ieklausās.
Paredzams, ka prezidents runās par iespējamo kara tribunāla izveidi, lai sauktu Krieviju pie atbildības par tās īstenotajām zvērībām Ukrainā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
