Ķelnē jau 200 gadus februārī ir tradīcija pārģērbties un svinēt ziemas noslēgumu. Šogad, pēc divu gadu pārtraukuma Covid-19 dēļ, karnevāls bija īpaši grandiozs. Pilsētā nedēļas garumā notika vairākas milzīgas un daudzas mazākas parādes, maskās tērpušies bija teju visi, un oficiālie dati liecina, ka svinētājiem pasākuma kulminācijas notikumā – Rožu pirmdienas parādē – izdalītas 300 tonnas saldumu.
Karnevālu tradīcija Vācijā ir sena, bet tā vairāk raksturīga valsts dienvidu reģioniem – Minhenei, Ķelnei, Diseldorfai un apkārtējām pilsētām. Savukārt Vācijas ziemeļos karnevāli nav tik populāri.
Ik gadu viens no vērienīgākajiem pasākumiem notiek Ķelnē. Karnevāla oficiālais sākums ir 11. novembrī pulksten 11.11, kad notiek pamatīga maskošanās, bet februārī karnevālu svin veselu nedēļu.
Ik dienu, sākot no ceturtdienas līdz Pelnu trešdienai, notiek grandiozas parādes, kurās piedalās gan skolēni, gan dažādas biedrības, bet pati galvenā un vērienīgākā ir Rožu pirmdienas (Rosenmontag) parāde, kas notiek visas dienas garumā. Savukārt vakaros visa pilsēta pārvēršas lielā ballītē.
Šogad gājienā piedalījās vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku, kas bija ģērbušies visdažādākajos kostīmos un devās cauri pilsētai, kur parādi sagaidīja pārģērbtu un izrotātu ļaužu pūļi. Tiek lēsts, ka nedēļas laikā Ķelnes karnevālu apmeklē vairāk nekā miljons cilvēku. To pārraida arī televīzijas tiešraidē.
FOTO: ANDRA BRIEKMANE
Kā ik gadu parādē devās arī speciāli veidotas platformas. Liela daļa no tām bija veltītas politiski un sociāli nozīmīgiem notikumiem – karam Ukrainā, sieviešu tiesību ignorēšanai Irānā, enerģijas krīzei, liekulīgai rīcībai klimata pārmaiņu jomā un daudziem citiem.
No platformām pūlī tiek mesti saldumi, ziedi un mazi suvenīri.
Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē karnevāla jeb "Fasching" laiks ir brīvdienas. Karnevāla sezona noslēdzas otrdienā, 21. februārī, ar īpašas lelles sadedzināšanu, kas simbolizē karnevāla nāvi un gavēņa sākumu pirms Lieldienām Pelnu trešdienā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ķelnē karnevālu tradīcijas ir senas un iestiepjas pat viduslaikos, bet Rožu pirmdienas lielā parāde pirmo reizi notikusi 1823. gadā. Pēc tam tā kļuvusi arvien populārāka un plašāka, tradicionāli tajā dodoties lielākajām biedrībām, uzņēmumiem un daudziem citiem. 200 gadu laikā Rožu pirmdienas parāde nenotika tikai pasaules karu laikā un Covid-19 gados.
