Karš Ukrainā. 365 iznīcības un posta dienas skaitļos

Izgāžoties Kremļa plānam trīs dienās bez lielas Ukrainas spēku un sabiedrības pretestības ieņemt Kijivu, Krievija sāka mērķtiecīgu Ukrainas civiliedzīvotāju iznīcināšanu un valsts civilās infrastruktūras postīšanu. Par to liecina arī 12 mēnešus ilgušās brutālās karadarbības seku statistika.

Jāpiebilst, ka kara apstākļos dažādos avotos apkopotie dati mēdz atšķirties, taču visi avoti atzīmē, ka reālie vēl neapzinātie upuri un zaudējumi ir vēl lielāki.

ANO: nogalināti vismaz 8000 civiliedzīvotāju

Pēdējo 12 mēnešu laikā karadarbībā Ukrainā ir gājuši bojā vismaz 8 006 civiliedzīvotāji un 1 327 ir ievainoti, – liecina ANO augstā cilvēktiesību komisāra Folkera Tirka aktuālais ziņojums. Tie ir dati par Ukrainas civiliedzīvotāju upuriem laikposmā no 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums, līdz šā gada 15. februārim.

Lielākā daļa – 61,1% no apzinātajiem upuriem – bijuši vīrieši; 39,9% – sievietes.

Folkers Tirks

ANO augstais cilvēktiesību komisārs

"Šie skaitļi ir tikai aisberga redzamā daļa. Civiliedzīvotāju upuri ir neaprakstāmi smagi. Tā kā aukstajos ziemas mēnešos trūkst elektrības un ūdens, gandrīz 18 miljoniem cilvēku ir akūti nepieciešama humānā palīdzība. Aptuveni 14 miljoni cilvēku ir pārvietoti no savām mājām."

Aptuveni 90,3% no bojāgājušajiem un ievainotajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem cietuši tieši artilērijas šāviņu, spārnoto un ballistisko raķešu vai gaisa uzlidojumos. Mierīgie iedzīvotāji bieži tika nogalināti savās mājās un uz ielas, kad viņi devās pēc pārtikas vai ūdens, – teikts ANO ziņojumā.

Ukrainas publicētie dati liecina, ka krievi kopš iebrukuma sākuma ir izšāvuši aptuveni 3000 raķešu uz Ukrainas pilsētām un apdzīvotām vietām.

Atzīmēts arī, ka aptuveni 2 miljoni Ukrainas civiliedzīvotāju ir tikuši deportēti no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krieviju.

ANO secinājis, ka pašlaik kā Ukrainas iekšienē pārvietotas personas ir 5,3 miljoni iedzīvotāju, bet aptuveni 8 miljoni iedzīvotāju no kara patvērās ārvalstīs. Šobrīd Ukrainā humānā palīdzība akūti nepieciešama 18 miljoniem cilvēku, kas ir gandrīz 40% visu Ukrainas iedzīvotāju.

Ukrainas varas iestādes līdz šim dokumentējušas kopumā 69 345 iebrucēju pastrādātus kara noziegumus.

Noslepkavoti gandrīz 500 bērni

Pēc ANO datiem karadarbības rezultātā Ukrainā nogalināti 487 un ievainoti 954 bērni. Ukrainas ģenerālprokuratūras dati liecina, ka līdz 2023. gada 22. februāra rītam Krievijas īstenotās bruņotās agresijas rezultātā Ukrainā ir ievainoti vairāk nekā 1387 bērni. Saskaņā ar Kijivas oficiālo informāciju 461 bērns ir gājis bojā un vairāk nekā 926 bērni ir guvuši dažādas smaguma pakāpes ievainojumus.

ANO Bērnu fonds (UNICEF) brīdina, ka gadu ilgušais karš nav saudzējis "nevienu bērnu dzīves aspektu".

Katrīna Rasela

UNICEF izpilddirektore

"Bērni Ukrainā ir pārdzīvojuši šausmu gadu. Miljoniem bērnu guļ aukstumā un bailēs, bet mostas ar cerību, ka šis brutālais karš beigsies. Ir nogalināti un ievainoti bērni, daudzi ir zaudējuši vecākus, brāļus un māsas, savas mājas, skolas un rotaļu laukumus. Nevienam bērnam nekad nevajadzētu piedzīvot šādas ciešanas."

Saskaņā ar UNICEF datiem nabadzībā dzīvojošo Ukrainas bērnu īpatsvars gadu ilgušā kara laikā ir gandrīz divkāršojies – no 43% līdz 82%. Īpaši smaga situācija ir 5,9 miljoniem cilvēku, kas pašlaik ir pārvietoti Ukrainā.

Aptuveni 1,5 miljoni bērnu ir pakļauti depresijas, trauksmes, pēctraumatiskā stresa un citu garīgās veselības problēmu riskam, kas var radīt ilgtermiņa sekas.

Kara postījumi 137 miljardu dolāru apmērā

Kijivas Ekonomikas augstskolas ekspertu jaunākie aprēķini liecina, ka gada laikā Ukrainas infrastruktūrai iebrucēji ir nodarījuši zaudējumus vairāk nekā 137 miljardu ASV dolāru apmērā.

Vislielākais posts nodarīts mājokļiem – iebrucēji kopumā bojājuši vai iznīcinājuši gandrīz 150 000 dzīvojamo māju. Nopietni zaudējumi nodarīti arī citai civilajai infrastruktūrai:

• mājokļu fondam – 54 miljardi ASV dolāru;
• rūpniecībai un uzņēmumiem – 13 miljardi ASV dolāru;
• izglītības iestādēm – 8,6 miljardi ASV dolāru;
• kultūras, sporta un reliģiskajām iestādēm – 2,2 miljardi ASV dolāru.

Krievijas agresijas nodarītie zaudējumi sociālajai, veselības aprūpes un izglītības nozarei tiek lēsti 10,8 miljardu ASV dolāru apmērā. Kara laikā vismaz 4497 sociālās, izglītības un veselības aprūpes iestādes ir bojātas vai iznīcinātas.

Kopējais bojāto vai iznīcināto izglītības iestāžu skaits jau ir vairāk nekā 3127, tostarp 1489 skolas, 885 bērnudārzi un 517 augstākās izglītības iestāžu ēkas. Bojāto vai iznīcināto veselības aprūpes iestāžu skaits ir gandrīz trīs reizes mazāks – 1245. No ārstniecības iestādēm visvairāk cietušas ambulances – 430 objekti, un slimnīcas – 362 objekti. Bojātas vai iznīcinātas arī 154 sociālās aizsardzības iestādes.

Johans Fromholts

ANO pārstāvis Kurahoves apmeklējuma laikā

"Protams, ka postījumi ir plaši. Dažas pilsētas šajā reģionā ir par 80-90% nopostītas, dažas pat vairāk. Faktiski var teikt, ka tās vairs pat neeksistē."

Krievijas agresijas nodarītie zaudējumi Ukrainas uzņēmumiem tiek lēsti 13 miljardu ASV dolāru apmērā. Vismaz 109 lielie un vidējie uzņēmumi ir bojāti vai iznīcināti.

Piemēram, kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas karaspēks ir bojājis, iznīcinājis vai sagrābis vismaz 84,3 tūkstošus lauksaimniecības tehnikas vienību, gandrīz 3 tūkstošus veikalu, 593 aptiekas, gandrīz 195 tūkstošus privāto automašīnu.

Ukrainas varas iestādes ziņo par kopumā 120 000 civilo būvju iznīcināšanu. Jaunākā informācija par kara nodarītajiem postījumiem Ukrainas infrastruktūrai tiek apkopota projekta "Krievija maksās" ietvaros.

Cik maksā valsts aizsardzība?

Saskaņā ar Ukrainas Finanšu ministrijas datiem, 2022. gadā valsts aizsardzībai tika novirzīti 960 miljardi grivnu (24,6 miljardi eiro), kas ir 41,9 % no visiem pagājušā gada valsts budžeta izdevumiem. Arī no šā gada Ukrainas valsts budžeta izdevumiem 2,6 triljonu grivnu (66,8 miljardi eiro) apmērā aptuveni pusi plānots novirzīt valsts aizsardzībai un drošībai.

Vairāk nekā piekto daļu (23,2%, 8,8 miljardi eiro) Ukrainas 2022. gada valsts budžeta ieņēmumu veidoja ārvalstu un starptautisko organizāciju sniegtā finansiālā palīdzība.

Kopš Krievijas iebrukuma kopējais no starptautiskajiem partneriem Kijivas saņemto līdzekļu apjoms sasniedzis 31,2 miljardus ASV dolāru, no kuriem 45% dotāciju veidā.

Šāgada Ukrainas mērķis ir sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem piesaistīt papildu budžeta līdzekļus 38 miljardu ASV dolāru apmērā. Paredzams, ka pavasarī tiks uzsākta pilnvērtīga Ukrainas sadarbības programma ar Starptautisko Valūtas fondu ar mērķi piesaistīt finansējumu budžetam.

Apkopojot Ukrainai sniegto Rietumu militāro un finansiālo atbalstu, pērn ASV, Eiropas Savienība (ES) un Lielbritānija šim mērķim kopā atvēlējusi 71,5 miljardus ASV dolāru. Vēl aptuveni 35 miljardi ASV dolāru ir apsolīti, bet vēl nav izmaksāti.

Kopš 24. februāra no ES Kijiva ir saņēmusi 13,3 miljardus ASV dolāru, no ASV – 12,8 miljardus ASV dolāru, no Apvienotās Karalistes – 6 miljardus ASV dolāru un no Kanādas – 2,1 miljardu ASV dolāru. Militārā palīdzība no ASV tiek lēsta 30 miljardu ASV dolāru apmērā, no Lielbritānijas – 2,75 miljardu ASV dolāru apmērā un no ES – 4,6 miljardu ASV dolāru apmērā.

Iebrucēju dzīvā spēka zaudējumi: līdz 200 000

Britu raidsabiedrībai BBC, kura kopā ar izdevumu "Mediazona" un brīvprātīgo komandu apkopo publiskos avotos apstiprinātos Krievijas dzīvā spēka zaudējumus, izdevies noskaidrot 14 709 Krievijas pusē gada laika zaudēto karavīru vārdus. Kā vērtē publikācijas autori, reālais Krievijas zaudējumu apmērs varētu būt vismaz divas reizes lielāks.

Turklāt pēdējo nedēļu laikā apstiprināto upuru skaits esot piecas reizes pārsniedzis līdz tam ierastos nedēļas rādītājus, kas tiek saistīts ar Krievijas uzsāktajiem uzbrukumiem Donbasā. 2022. gadā Krievijas avoti regulāri ziņojuši par aptuveni 250 – 300 savu karavīru nāves gadījumiem ik nedēļu. Šā gada janvārī šie skaitļi dubultojās, februārī – palielinājās jau vairāk nekā piecas reizes, sasniedzot 1679 apstiprinātus bojāgājušo vārdus.

Pat vispiesardzīgākās aplēses liecina, ka Krievijas spēki, iebrūkot Ukrainā, varētu būt zaudējuši vairāk nekā 29 500 cilvēku. Bet agresora kopējie neatgriezeniskie zaudējumi (guvuši smagus ievainojumus, gājuši bojā vai pazuduši bez vēsts) veido 133 000 cilvēku. Šis skaitlis ir iegūts no ASV Jūras spēku analīzes centra novērojumiem, ka uz katru karā Ukrainā nogalināto Krievijas karavīru vidēji ir aptuveni trīsarpus ievainoto, neskaitot Krievijas pusē karojošos Doneckas un Luhanskas "tautas miličus".

Kopš iebrukuma sākuma Krievija ir zaudējusi vismaz 1732 virsniekus. Saskaņā ar apstiprinātajiem datiem vien aptuveni 3000 no bojāgājušajiem bija elites profesionāļi – karavīri un virsnieki no speciālo spēku vienībām, jūras kājnieki un militārie piloti.

Iebrucēju dzīvā spēka zaudējumi ir vēl lielāki, ja pieskaita tikai oficiāli apstiprinātos 6500 bojā gājušos pašpasludināto republiku prokrieviskos kaujiniekus.

Pat ja ņem vērā tikai apstiprinātos datus, Krievijas pusē bojā gājuši vairāk nekā 43 000 karojošo.

Saskaņā ar ASV izlūkdienestu aplēsēm, ja skaita kritušos un ievainotos, Krievijas kopējie zaudējumi Ukrainā līdz šā gada janvāra beigām jau pārsniedza 188 000.

Svaigāki britu militārās izlūkošanas dati liecina, ka Krievijas armija un "privātie militārie uzņēmumi" gadu ilgušajā karā pret Ukrainu zaudējuši līdz 200 000 cilvēku, no kuriem 40 000 līdz 60 000 ir nogalināti.

Latest Defence Intelligence update on the situation in Ukraine – 17 February 2023

Find out more about the UK government's response: https://t.co/79EeudgP5j

🇺🇦 #StandWithUkraine 🇺🇦 pic.twitter.com/XHzsXcaPNB

— Ministry of Defence 🇬🇧 (@DefenceHQ) February 17, 2023

Pēc Ukrainas Aizsardzības ministrijas datiem, līdz šā gada 22. februārim iznīcināti 145 060 iebrucēju. Bet Krievijas Aizsardzības ministrija pēdējo reizi par zaudējumiem ziņoja pagājušā gada 21. septembrī, paziņojot par 5937 bojāgājušajiem.

"Battles are won in the hearts of men."
Vince Lombardi

Total combat losses of the enemy from February 24 to February 22: pic.twitter.com/uKizBqdlBJ

— Defense of Ukraine (@DefenceU) February 22, 2023

Ukrainas Aizsardzības ministrijas statistika arī liecina, ka cīņās par valsti Ukrainas spēki iznīcinājuši lielu daudzumu Krievijas militārās tehnikas. Saskaņā ar šiem datiem gada laikā (līdz šā gada 23. februārim) iznīcināti:

• 3334 tanki;
• 6569 bruņu transportieri;
• 2345 artilērijas lielgabali;
• 471 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas;
• 243 zenītartilērijas iekārtas;
• 299 lidmašīnas;
• 287 helikopteri;
• 2026 droni;
• 873 spārnotās raķetes;
• 18 kuģi un ātrlaivas;
• 5212 automobiļi un autocisternas;
• 226 specializētās tehnikas vienības.

Kas zināms par kritušajiem Ukrainas aizstāvjiem?

Kā šā gada janvāra beigās medijiem sacījis Norvēģijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Ēriks Kristofsens, līdz šim Ukrainas spēki ir zaudējuši ap 100 000 karavīru.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska birojā vēl pērnā gada izskaņā minēja krietni mazāku kritušo skaitu – 10 līdz 13 tūkstošus.

Bet vēl mēnesi iepriekš ASV Apvienotās štābu komiteju priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milijs, aplēšot abu pušu zaudējumus, teica, ka Krievijas pusē "mēs runājam par kritušo un ievainoto skaitu, kas ievērojami pārsniedz 100 000". Viņš piebilda: "iespējams, tas pats ir Ukrainas pusē."