Uz saturu

Priekšvēlēšanu aģitāciju plāno atļaut pamatā latviešu valodā

Ar pārliecinošu balsu vairākumu Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi likuma labojumus, kas paredz priekšvēlēšanu aģitāciju veikt pamatā latviešu valodā. Lai gan izmaiņām konceptuāli piekrīt arī vairums opozīcijas deputātu, viņi tomēr aicina saglabāt plašākas iespējas vēlētājus uzrunāt krieviski.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Nepieciešamību mainīt Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu koalīcijas politiķi pamato ar centieniem stiprināt latviešu valodas lomu un sabiedrības saliedēšanu.

"Kāpēc mēs gribam to krievu mundieri uzturēt sev plecos un izcelties Eiropā? Man liekas, tas ir nevajadzīgi," no tribīnes sacīja Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA).

Latviešu valodas nostiprināšanu priekšvēlēšanu kampaņās neatbalsta tikai partijas "Stabilitātei!" deputāti. "Cilvēkiem dzirdēt, un, kad viņus uzrunā viņu mammas valodā, viņam tas ir daudz patīkamāk un nekāda veidā neapdraudot latviešu valodu kā vienīgo valodu Latvijā," norāda partijas "Stabilitātei!" Saeimas frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs.

Likuma labojumi paredz, ka pašvaldību un Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņā partijas drīkstētu sevi reklamēt arī citās Eiropas Savienības valodās, jo šajās vēlēšanās drīkst balsot arī Eiropas Savienības pilsoņi. Bet pirms Saeimas vēlēšanām aģitācija būtu atļauta tikai latviski, ar dažiem izņēmumiem. Ierobežojumi neattiektos uz aģitāciju partiju mājaslapās internetā, un tiktu saglabātas kandidātu tiesības aicināt par sevi balsot jebkādā valodā, ja vien tā ir bezmaksas aģitācija.

"Kandidāti savās "Facebook" lapās, tiekoties ar iedzīvotājiem, var runāt kaut vai senajā ķeltu valodā, rakstīt ziņu lentās kaut vai hieroglifiem – tas viss ir atļauts, kamēr tas neskar šo oficiālo, limitēto kampaņas sadaļu," skaidro Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Taču arī tie opozīcijas politiķi, kuri konceptuāli atbalsta izmaiņas, aicina precizēt, ka krievu valoda ir aizliegta tikai aģitācijā, ko partijas veic par valsts budžeta naudu.

"Cilvēku skaits, kuri ģimenē vēl joprojām lieto krievu valodu un tā ir viņu sarunu valoda, Latvijā ir ārkārtīgi liels. Un to mēs nekādā brīdī, virzot arī šādus likuma grozījumus, nedrīkstam aizmirst," min ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis.

"Nu būsim cilvēcīgi, nu nevaram aizliegt, ka tam 70 gadus vecajam vīram vai sievai, kuri dzīvoja krieviskā vidē, viņi labāk sapratīs krievu valodā," uzskata LPV Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers.

Savukārt koalīcijas deputāti sola nepieļaut iecerēto prasību mīkstināšanu.

"Protieties kaunu! Un sākam mīlēt savu valsti, savu valodu," aicina Saeimas deputāte Ieva Brante (AS).

Ja opozīcija galīgajā lasījumā balsos pret likuma izmaiņām, sagaidāms, ka tās ar koalīcijas vairākuma atbalstu tomēr pieņems.

Žurnālists
Vairāk nekā 20 gadu pieredze žurnālistikā. Specializējies politisko notikumu atspoguļošanā, ziņojot par sabiedrībai nozīmīgām norisēm

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm