Pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja 115 cilvēki, kas ir teju oar ceturto daļu mazāk nekā vēl gadu iepriekš. Visvairāk šādas nelaimes bijušas Rīgas reģiona teritorijā, pārsvarā traģiskie iznākumi notikuši auto sadursmju rezultātā un mašīnām uzbraucot gājējam.
Saskaņā ar Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Jura Jančevska sniegto informāciju 2022. gadā CSNg dzīvību zaudējuši 115 cilvēku, tajā skaitā 37 transportlīdzekļu vadītāji, 28 gājēji, 19 pasažieri.
Kopumā pērn reģistrēti 19 152 ceļu satiksmes satiksmes negadījumi, kas ir aptuveni piektdaļu mazāk nekā gadu iepriekš (2021. gadā reģistrēti 19 571 CSNg). Iemesls šādam kritumam ir policijas aicinājums transportlīdzekļu vadītājus noformēt saskaņotos paziņojumus, jo tas atvieglo policijas resursus, lai varētu reaģēt uz nopietnākiem gadījumiem.
Ievainoto skaits šajā laika periodā turas vienā līmenī, taču kopš 2020. gada samazinās smagi ievainoto (491 smagi ievainotais 2020. gadā pret 429 smagi ievainotajiem 2022. gadā).
Policijā lēš, ka lielākais vairums šoferu tiešām brauc prātīgāk, bet bezatbildīgi noskaņotās daļas attieksme ir biedējoša, proti, pērn pamatīgi palielinājies avārijās iesaistīto dzērājšoferu skaits – kopumā 949, un augoša tendence vērojama jau kopš 2020. gada. Turklāt likumsargi pauž izbrīnu – pat zinot, ka par braukšanu dzērumā draud auto konfiskācija un citi bargi sodi, šoferus tas nebūt nav atturējis no bīstamajām darbībām.
"Vairāk bija pārsteigums tas, ka, stājoties spēkā šai likuma normai, šie pirmie aizturētie dzērājšoferi par to zināja ka stājas spēkā šis regulējums, viņi tāpat sēdās pie stūres – ja salīdzinām statistiku šogad janvārī kopējais dzērājšoferu skaits bija krietni mazāks nekā iepriekšējā gadā, diemžēl no šogad aizturētajiem puse bija reibumā 1,5 promiles vai lielākā iespaidā."
Satiksmes ministrs tomēr pauž cerību, ka bargāki sodi un transportlīdzekļu konfiskācija dzērājšoferiem dos nepieciešamo efektu, tam tikai nepieciešams laiks. Taču ir noteikta autovadītāju daļa, kurai nekādi sodi neliks pārdomāt nelāgo ieradumu.
"Tas man liekas mūsu tāds nacionālais paradums – dzer un brauc un to nevar izskaust, šai grupai arī ar tām jaunajām aktivitātēm .. noteikti ir jāturpinās ar skaidrojošiem aspektiem, šie pēdēji sodi nesīs uzlabojumu, bet tas ir tikai pērn novembrī pielemts, pārkāpēju skaits ir gana liels."
Izmantojot netrafarētos auto ar 360 grādu kamerām, policija pērn fiksējusi vairāk nekā 14 000 pārkāpumu, lielākoties par braukšanu bez tehniskās apskates vai OCTA, kā arī braukšanu pa sabiedriskā transporta joslu. LVC dati liecina, ka uz valsts autoceļiem smago CSNg iemesli 2022. gadā bija ātruma pārsniegšana un sēšanās pie stūres alkohola reibumā, kā arī ceļa horizontālo apzīmējumu neievērošanu.
LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis pauda, ka lielākā daļa smago CSNg notikuši autovadītāja nepareizi pieņemto lēmumu dēļ. Sadursmes un CSNg ar mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem vēl joprojām ir negadījuma veidi, kur ir visvairāk bojāgājušo, tāpēc LVC turpinās darbu, lai veicinātu uzlabojumus šajā jomā – ierīkos ribjoslas, uzstādīs vidējā ātruma kontroles iekārtas un signālstabiņus arī zema satiksmes intensitātes autoceļu posmos, tāpat turpinās izbūvēt mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku infrastruktūru.
Pērn ar CSDD un Valsts policijas fotoradariem pieķertie pārkāpēji Latvijā kopumā samaksājuši sodus 12,2 miljonu eiro apjomā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
