TV3 skaidro, kāpēc sievietes vidēji Latvijā pelna mazāk nekā vīrieši?
Atalgojuma plaisa ir pasaulē pieņemts standarts, kā salīdzina darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm. To aprēķina kā starpību starp abu dzimumu vidējo izpeļņu stundā. "Eurostat" dati liecina, ka 2021. gadā Latvijā ienākumu atšķirība starp vīriešiem un sievietēm bija gandrīz 15%.
Galvenokārt atšķirības rodas tāpēc, ka sievietēm ir zemāka nodarbinātība, mazāks nostrādāto stundu skaits un viņas pēc būtības strādā mazāk apmaksātās profesijās. Kā piemērs tam ir sociālā sfērā vai izglītība – tie ir zemāk algoti darbi, kuros dominē sievietes.
"Latvijas izglītības seja ir sieviete, ir arī vīrieši varbūt augstskolās, bet kopumā tās ir sievietes. Somija savu izglītības reformu rezultātā panāca to, ka vīrieši atgriežas profesija, jo tā kļuva prestižāka."
Ir gan arī pētījumi, kas liecina, ka vienā uzņēmumā par vienu un to pašu darbu dažādu dzimumu pārstāvjiem algas mēdz atšķirties.
"Es varu atsaukties uz "Eurostat" datiem, 2018. gads, kas parāda, ka tie ir gandrīz 17%, es varu atsaukties arī uz Latvijā "CV online" veikto pētījumu 2019. gadā, kas parādīja, ka ir viens darbs, vieni pienākumi un amata pieredze un tur tās atšķirības parādījās kā 10%."
Lielākās sekas uz ienākumu atšķirību atstājot bērnu kopšanas atvaļinājumi un laiks pēc tiem, jo sievietes ilgstoši uzņemas lielākas rūpes par mājās notiekošo.
Uz jautājumu, vai kādreiz ir jutusies diskriminēta tāpēc, ka ir sieviete, piemēram, meklējot darbu un izvēloties profesiju, atalgojuma ziņā, Anita atbild noliedzoši.
"Nē, tiešām nē, ņemot vērā, ka esmu informācijas tehnoloģiju (IT) jomā vispār nē. Arī nē, atalgojuma ziņā, ļoti labi, es strādāju par pedagogu un pedagoģi tāpat ir vadošie sievietes un nav problēmu. Bet kāpēc ir sievietes vadošās pedagoģes? Jo sievietēm vairāk patīk darboties ar cilvēkiem, vīrieši ir uz lietām tendēti, tas ir arī izpētīts," sacīja Elza un Kitija.
"Godīgi sakot, mazliet jā, bet ne daudzās situācijās varbūt mums darba tirgū reizēm vīriešu loģiku uzskata par spēcīgāku," spriež Latvijas Universitātes pētniece Marita Zitmane.
Pie šīs situācijas gan nevar vainot vīriešus vai kādu citu – te lielu lomu spēlē dzimumu stereotipi, kas joprojām mūsu sabiedrībā, tostarp pašu sieviešu vidū, ir ļoti spēcīgi.
"Sabiedrības viedoklis – piemērotākā profesija sievietēm ir bērnudārza audzinātāja, 73,% sekretāre un mājsaimniece 62%. IT speciālists – 2%, liela uzņēmuma vadītāja 1%, advokāte 1%. Aptaujas arī parāda, ka mēs no vīrieša sagaidām, ka viņš ir naudas pelnītājs, ģimenes apgādnieks, ka viņš apmaksā rēķinus restorānos."
Stereotipu laušana prasa ļoti ilgu laiku un visefektīvāk tos mazināt var jau no mazotnes.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
