Eiropas Savienība šogad plāno piegādāt Ukrainai miljonu artilērijas šāviņu

Briselē pulcējušies ārlietu un aizsardzības ministri no visas Eiropas Savienības, Ārlietu padomē tiek spriests par Krievijas agresiju Ukrainā, kā ari mehānismiem, kā dalībvalstis var palīdzēt Kijivai uzvarēt kaujaslaukā ar agresoru. Galvenais jautājums – tik nepieciešamās 155 milimetru kalibru lādiņu piegādes Ukrainai. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šodien sarunā ar TV3 apliecināja, ka pirmās munīcijas piegādes varētu notikt jau tuvākajās nedēļās.

"Mēs esam vienojušies par to, kādā veidā organizēt munīcijas piegādi Ukrainai. Šobrīd varbūt tā ir vairāk nepieciešama kā iznīcinātāji, jo tieši šobrīd notiek intensīvas sauszemes kaujas. Eiropas Savienība apmaksās izdevumus dalībvalstīm, kurām ir nepieciešamā munīcija, piemēram, 155 milimetru kalibra lādiņi, gan arī strādās pie tā, lai organizētu ražošanu, kas ir nepieciešama ne tikai atbalstam Ukrainai, bet arī pašu krājumu papildināšanai," saka Rinkēvičs.

Lai sekmīgi cīnītos pret Krievijas iebrucējiem, Ukrainai vajadzētu ap 350 000 artilērijas šāviņu mēnesī. Eiropas Savienības ministri pauduši, ka tuvākā gada laikā Ukrainai varētu piegādāt ap miljonu šāviņu. Sākotnēji munīcijas sagādei Ukrainai paredzēts atvēlēt divus miljardus eiro. Visu pirms – valstis sāks nekavējoties piegādāt munīciju Ukrainai no saviem krājumiem. Bet papildu tam –  dalībvalstis nākamajos sešos mēnešos kopīgi iepirks 155 milimetru kalibra šāviņus, ko piegādāt Ukrainai.

Vaicāts – vai dalībvalstīs valda vienprātība par nepieciešamību apgādāt Ukrainu ar munīciju – Rinkēvičs pauda, par to diskusiju neesot: "Vienprātīgs jā ir, nelaime ir tā, ka ir jābūt praktiskiem pasākumiem, lai to īstenotu. Te, protams, pirmais jautājums, cik daudz mums ir krājumos. Otrais jautājums, cik ātri to var saražot, ja nevar saražot, kur iepirkt? Tas, ka mums ik pa brītiņam ir kādi publiski paziņojumi bijuši, ka ir valstis, kuras atsakās sniegt militāru palīdzību Ukrainai, tad tomēr gala beigās šīs valstis nediktē Eiropas Savienības kopējo lēmumu pieņemšanu."

Vienlaikus Eiropas Savienības Ārlietu padomē apspriests pagājušajā nedēļā starptautiskās krimināltiesas izdotais aresta orderis Kremļa saimniekam.

"Diezgan plašas diskusijas bija arī par pagājušajā piektdienā starptautiskās krimināltiesas izsniegto aresta orderi prezidentam Putinam, kurš tagad būtu vairāk dēvējams par smagos kara noziegumos apsūdzēto. No savas puses es arī aicināju, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešams noteikt plašākas sankcijas pret tām Krievijas personām, kas ir iesaistītas ukraiņu bērnu nolaupīšanās, deportācijās," teic Rinkēvičs.

Šim rosinājumam piekrīt arī pārējo Baltijas un pat iepriekš Krievijas jautājumā visai diplomātisko valstu ministri.

"Es domāju, ka tas ir ne tikai juridisks solis uz priekšu, bet arī morāls solis uz priekšu. Mēs vienmēr esam prasījuši īpašu tribunālu par agresijas noziegumiem. Un mums vienmēr ir teikts, ka ir ļoti grūti iedomāties, ka mēs varētu iet līdz galam, lai sodītu tos, kuri ir atbildīgi par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem. Un tagad Starptautiskā Krimināltiesa parāda, ka tas ir iespējams," pauž Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

"Starptautiskās Krimināltiesas vēstījums ir tāds, ka neviens, kurš ir atbildīgs par kara noziegumiem, neviens nespēs izvairīties no tiesas. Tāpēc es vēlos vēlreiz uzsvērt Francijas stingro atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai," norāda Francijas ārlietu ministre Katrīna Kolonna.

Latvijas ārlietu ministrs pauda cerību, ka tuvāko dienu, nedēļu laikā dalībvalstīm izdosies vienoties par jaunu sankciju paketi, kas būtu vērsta uz konkrētām Krievijas personām, kas saistītas ar kara noziegumiem pret Ukrainas bērniem.