Noasa kalns Arktikā: ielūkojies pastardienas sēklu glabātavā

"Sēklām ir vienalga, ka vienā ejā ir Ziemeļkorejas sēklas un Dienvidkorejas sēklas," stāsta Braiens Lainofs (Brian Lainoff), bijušais "Crop Trust" vadošais partnerattiecību koordinators: "Tās tur ir aukstas un drošībā, un tas ir viss, kas patiešām ir svarīgi."

Ledainajā aukstumā no kalna izvirzās pelēka ķīļveida ēka. Sniegs pūš pāri mazajam metāla tiltiņam, kas ved uz tās ieeju, virs kura tērauda, spoguļu un prizmu raksts atstaro spokaini zaļu gaismu. Lielie burti uz ēkas sāniem norāda uz dārgo kolekciju, kas tiek glabāta, paziņojot, ka šeit ir ieeja "Svalbāras globālajā sēklu glabātuvē", raksta žurnāls "Smithsonian".

Tikai nedaudziem cilvēkiem ir atļauts ieiet glabātavā, un tās piecas metāla durvis tiek atvērtas tikai dažas reizes gadā, lai noguldītu jaunas sēklas. Tagad par godu glabātavas 15. gadadienai virtuālajā tūrē ikviens var ielūkoties glabātavas velvēs. Virtuālā tūre sākas šeit.

Glabātava ir izgrebta Plateau kalnā Norvēģijas Špicbergenas salā, un tajā ir vairāk nekā 1,2 miljoni sēklu paraugu no gandrīz visām pasaules valstīm. Nesenākie pirmreizējie noguldītāji ir Albānija, Horvātija, Ziemeļmaķedonija un Benina. Šī krātuve ir paredzēta, lai aizsargātu kultūraugu bioloģisko daudzveidību lokalizētas katastrofas gadījumā, un to bieži dēvē par "pastarās dienas sēklu glabātavu".

"No šejienes, Svalbāras, pasaule izskatās citādāk. Šī sēklu glabātava simbolizē cerību, vienotību un drošību," paziņojumā presei saka Stefans Šmits (Stefan Schmitz), "Crop Trust" izpilddirektors un līdzpārvaldnieks. "Pasaulē, kurā klimata krīze, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, dabas katastrofas un konflikti arvien vairāk destabilizē mūsu pārtikas sistēmas, nekad nav bijis tik svarīgi noteikt par prioritāti šo sīko sēklu aizsardzību, kurām ir tik liels potenciāls pielāgot mūsu nākotnes pārtiku šādiem globāliem draudiem."

Šīs pastardienas glabātuves saturs faktiski ir rezerves krātuve globālajam tīklam, kurā ir vairāk nekā 1700 mazāku glabātuvju, ko sauc par gēnu bankām. Valstis nogulda savās bankās glabāto sēklu kopijas, un Svalbāras iekārta tos aizsargā. Šogad citu konservēto augu rindas papildinājušas jaunas meža zemeņu, kviešu, kukurūzas un rīsu sēklu atradnes. Organizācija no Ziemeļmaķedonijas noglabāja sēklas no ajvarkas sarkano piparu šķirnes, ko izmanto populāras tradicionālās garšas pagatavošanai.

Sēklas paliek deponētājas valsts īpašumā, un tās jāizņem, ja tiek apdraudēta viņu pašu krājumi. Piemēram, 2015. gadā sēklas no glabātavas tika izmantotas, lai restartētu Starptautisko lauksaimniecības pētījumu centru sausajos apgabalos pēc tam, kad Sīrijas pilsoņu kara laikā nācās pamest tā Alepo sēklu banku.

Lai saglabātu tās saturu, Arktikas velvi tās dziļākajā vietā aizsargā gandrīz 122 metru (400 pēdu) klints. Pat praktiski tā plaukti no grīdas līdz griestiem ar vietu tūkstošiem sēklu kastu ir iespaidīgs skats.

"Tas ir mazliet kā atrasties katedrālē. Tam ir augsti griesti, un, stāvot kalnā, gandrīz nav dzirdama skaņa. Viss, ko jūs varat dzirdēt, esat jūs pats," stāsta Ziemeļvalstu gēnu bankas "NordGen" izpilddirektore Līse Like Stefansene (Lise Lykke Steffensen), kas pārvalda glabātavas ikdienas darbību. "Kad atverat durvis, ir -18 grādu pēc Celsija — starptautiskais standarts sēklu konservēšanai —, kas ir ļoti, ļoti auksts. Pēc tam jūs redzat visas kastes ar sēklām no visām šīm valstīm. Esmu bijis tik daudz reižu, un joprojām esmu ziņkārīga."

Kopš glabātavas izveidošanas 2008. gadā, tās kolekcija ir turpinājusi augt. Tā ir pasaulē lielākā pārtikas un lopbarības kultūru sēklu drošības rezerve, norāda Norvēģijas valdība.

Latvijai 2018. gada 23. oktobrī ir noslēgts sadarbības līgums ar Norvēģijas Karalistes lauksaimniecības un pārtikas ministriju par sēklas noguldīšanu Svalbāras Globālajā sēklu glabātavā.