Kādas ir Pīlēna izredzes kļūt par Valsts prezidentu?

Pīlēns pagaidām ir vienīgais, kurš paziņojis par kandidēšanu Valsts prezidenta vēlēšanās. Ja cīņā par Rīgas pils atslēgām iesaistīsies arī Egils Levits, lielākas izredzes uzvarēt ir Pīlēnam. Tā spriež politologs Filips Rajevskis. To pieļauj arī politologs Jānis Ikstens. "Es nepārspīlētu. Es neteiktu, ka viņam tās ir brīnišķīgas un rožainas. Bet katrā gadījumā ir salīdzinoši labas," saka politologs.

Lai kļūtu par prezidentu, jāsaņem vismaz 51 balss. Kā Pīlēnam to varētu izdoties nodrošināt, šobrīd nav skaidrs. Ja "Apvienotā saraksta" kandidātu atbalstītu Zaļo un zemnieku savienība, "Stabilitātei!" un "Latvija pirmajā vietā", Pīlēns saņemtu 50 balsis.

Lasi arī: Pīlēna ievēlēšanai prezidenta amatā būs nepieciešams opozīcijas atbalsts

Maz ticams, ka viņu atbalstītu "Progresīvie", jo "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības dēļ "Progresīvos" atstāja ārpus valdības. Izšķirošo balsi, iespējams, nodrošinātu ārpusfrakciju deputāte Glorija Grevcova. Bet Filips Rajevskis neizslēdz, ka Pīlēns varētu simpatizēt arī daļai "Jaunās Vienotības" deputātu, par spīti viņa sarežģītajām attiecībām ar premjeru Krišjāni Kariņu.

"Jāskatās, kā pašā "Jaunajā Vienotībā" iekšēji tas viss notiks. "Jaunajai Vienotībai" ir liela frakcija. Es nedomāju, ka "Jaunajā Vienotībā" ir monolīts atbalsts Levitam," skaidro Rajevskis.

Ja Pīlēna ievēlēšanu prezidenta amatā nodrošinātu pamatā opozīcijas deputāti, aktuāls ir jautājums, kā tas ietekmētu valdošo koalīciju. Politologiem ir atšķirīgi viedokļi.

"Spriedze būs, bet es nedomāju, ka kāds ir gatavs gāzt valdību vai mainīt koalīciju," saka Rajevskis.

Savukārt Ikstens uzskata: "Kaut kādā brīdī tā spriedze varētu sasniegt kritisko masu. Ļoti iespējams, ka tas varētu būt saistīts jau ar 2024. gada budžeta veidošanu." Vaicāts, vai, Pīlēnam nākot pie varas, varētu krist Kariņa valdība, Ikstens atbild: "Jā, viennozīmīgi."

Nav labāku vai sliktāku balsu, uzsvēris Pīlēns. Lai censtos nodrošināt sev atbalstu, viņš gatavs runāt ar visām Saeimā pārstāvētajām partijām. Ievēlēšanas gadījumā Pīlēns sola pārmaiņas. To viņš atzina TV3 raidījumā "900 sekundes", komentējot līdzšinējā prezidenta veikumu. "Es domāju, daudz labi darbi ir paveikti. Nav jau tā, ka mums būtu jākritizē kaut kas. Ir daudz labu darbu, ir tikai citas prioritātes, kuras varbūt varēja būt citādākas," teica Pīlēns.

Nemainīga pirmā prioritāte būtu drošība, bet vairāk uzmanības Pīlēns sola veltīt reģionālās nevienlīdzības mazināšanai un ekonomikas izaugsmei. "Turēt rūpi sadarbībā ar valdību par tautsaimniecības apjoma, par konkurētspējas palielināšanu, man liekas, ka mana kompetence tur būtu gana laba," teica uzņēmējs.

Kāda būs konkurence cīņā par valsts augstāko amatu, kļūs zināms pēc mēneša, kad noslēgsies kandidātu pieteikšana. Ja nevienam pretendentam tomēr neizdotos saņemt vismaz 51 balsi, netiek izslēgts, ka varētu panākt vienošanos par kandidātu, kuram ir visas koalīcijas atbalsts.

"Es patiesībā domāju, ka tas būtu vissaprātīgākais risinājums jau šobrīd, pirmajā kārtā. Protams, ja gribas, pirmkārt, "izpunktēt" Pīlēna kungu un, tā teikt, parādīt, kurš te ir spēcīgākais, tad, saprotams, otrā kārta būtu diezgan loģisks iznākums un pirmā kārtā ne par ko vienoties nevarētu," skaidro Ikstens.

Savukārt Rajevskis norāda: "Ja mēs nonākam situācijā, ka mums pirmajā tūrē neviens nesaņem 51 balsi un atkal jāvirza jauni kandidāti, var gadīties, ka tajā mirklī koalīcija sāk skatīties uz to lietu kā uz savu tādu kā goda lietu un sākt meklēt kandidātu, par ko var garantēti savā starpā vismaz vienoties kā par kandidātu un kuram ir garantēta 51 balss."

Prezidenta vēlēšanas paredzētas maija pēdējā dienā.