Signāli par briesmām sievietes dzīvībai bijuši nepārprotami, secina eksperti
Jēkabpils novadā noslepkavotās sievietes lieta raisījusi plašu rezonansi sabiedrībā, īpaši tādēļ, ka nogalinātā sieviete iepriekš neskaitāmas reizes bija vērsusies policijā pēc palīdzības, bet slepkava vairākkārt ignorējis viņam uzlikto aizliegumu tuvoties. TV3 Ziņas skaidroja, kā varmāka varēja upuri ilgstoši vajāt un izteikt reālus nāves draudus, bet likumsargiem neizdevās sievietes slepkavību novērst. Policijā atzīst – esošās likuma normas nestrādā, sodi – neattur.
Jēkabpilī noslepkavoto sievieti viņas bijušais dzīvesbiedrs ilgstoši vajāja, terorizēja, un izteica nāves draudus. Par to tika ziņots policijai vairākkārt. Neraugoties uz 19 uzsāktiem kriminālprocesiem, šis varmāka turpināja atrasties brīvībā un galu galā pastrādāt šaušalīgo slepkavību.
Sašutumu par to, ka nogalinātās nāvi likumsargiem neizdevās novērst, pauž resursu centra sievietēm "Marta" vadītāja. Viņa norāda – vajāšana, draudi un neskaitāmas reizes pārkāptais aizliegums tuvoties personai, ir vissarkanākais no brīdinājuma signāliem, kas liecināja – sievietes dzīvība bija apdraudēta.
"Jautājums – kā tas ir iespējams, ja ir tik daudz procesu, bet šis cilvēks neatrodas apcietinājumā? Tas ir kārtējais apliecinājums, ka gan valsts līmenī, gan institūciju līmenī, vardarbība pret sievieti netiek uztverts kā nopietns noziegums. Un jau pirmreizēji sievietei vai kādam ģimenes loceklim vēršoties pēc palīdzības, netiek veikta atbilstoša rīcība un principā netiek veikta tāda rīcība, lai vardarbības veicēju sauktu pie atbildības."
Policijas priekšnieks Armands Ruks medijiem atzina – traģiskais notikums parādot, ka esošās likuma normas sistēmiski nestrādā. Lai arī par slepkavas Rusiņa darbībām, pārkāpjot tuvošanās ierobežojumus, tika ierosināti 18 kriminālprocesi, un tie visi pēc likuma burta bija klasificējami kā "kriminālpārkāpumi", soda sankcijas – ne tās efektīvākās.
"Kriminālpārkāpums visos šajos pantos, ja jūs papētīsiet, visur ir soda sankcija – īslaicīga brīvības atņemšana – no 15 dienām līdz trīs mēnešiem, sabiedriskais darbs, naudas sods, vai probācijas uzraudzība. Respektīvi, šādu varmāku gadījumā, pat ja tie ir draudi izdarīt slepkavību, jebkurā gadījumā šī sankcija ir tāda. Mēs pat nevaram būtībā šai te apdraudētajai personai iedarbināt tādus instrumentus kā personu speciālā aizsardzība."
Tiesību zinātniece Sanita Osipova gan nepiekrīt, ka tieši likums bijis šķērslis, kāpēc likumsargiem nav izdevies novērst sievietes nāvi. Viņa norāda – ja reiz ar tiesas lēmumu ir pieņemts aizliegums kādai personai tuvoties, bet tas ticis pārkāpts, vietā jānāk uzreiz citam mehānismam, kā cilvēku pasargāt.
"Mēs atstājam šo cilvēku ar papīru – ar to, ka nedrīkst tuvoties – vienu pašu, un nav ne trauksmes pogas, ne mobilajā telefonā kaut kāda īpaša zvana, kuru var ātri nospiest un tad atbrauc brigāde un pasargā. Mēs gaidām, ka tas cilvēks pats izpildīs tiesas spriedumu, ja tā otra puse to nevēlas? Es ļoti ceru, ka šis bēdīgais gadījums Latvijas valstij liks pārdomāt, kā izmantot jau esošs tiesiskos mehānismus, jo mūsu krimināltiesību sistēma jau ir iespēja vērsties pret šiem potenciālajiem varmākām."
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs norāda, ka šis slepkavības gadījums likšot pārskatīt valstī esošo soda sankciju pietiekamību pret personām, kuras ignorē jau uzliktos tuvošanās aizliegumus. Arī attiecībā uz policijas rīcībā esošu instrumentu – vajātajai personai noteikt speciālo aizsardzību, šobrīd to var piemērot tikai tad, ka jau noticis smags vai sevišķi smags noziegums.
"Acīmredzot šajā gadījumā konkrētajā situācijā tas netika novērtēts kā pietiekami draudi, tādēļ arī Valsts policijas uzsāktā dienesta pārbaude noteikti būs instruments, ar kādu būs iespēja saprast, vai šajā gadījumā ir bijusi šī profesionālā rīcība."
Vardarbība ģimenē Latvijā ir plaši izplatīta, šobrīd uzskaitē atrodas 4000 cilvēku, kuriem tiesa lēmusi par pagaidu aizsardzību, pērn reģistrēti 500 gadījumi par šo lēmumu pārkāpšanu.
Šī traģēdija Jēkabpilī izraisījusi rezonansi patiešām visaugstākajā līmenī. Valdības vadītājs paziņojis, ka Iekšlietu ministrijai būs jāvērtē, vai policijas nespēja upuri pasargāt no slepkavības šajā gadījumā ir vērtējama kā neizdarība ar traģiskām sekām un vai būtu nepieciešamas kādas likuma izmaiņas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
