Postošā 210 kvadrātmetru ugunsnelaimē Garkalnes iedzīvotājs zaudē pajumti

Biezi melni dūmi vakar pēcpusdienā pacēlās pār Vidzemes šoseju, tieši pie pagrieziena uz Garkalni. Tur, pašā šosejas malā, bija aizdedzies Uģa īpašums.

Ugunsgrēkā cietušais Uģis stāsta, ka aizdegās malkas šķūnis ar sausu malku, vējš iepūta uz mājas pusi, pats, cik varējis dzēsis, bet, ugunsdzēsējiekm atbraucot, mājas stūris jau bija aizdedzies. Neko daudz nevarēja darīt. Viņš dedzinājis zarus un zāli, apkopjot teritoriju, un no ugunskura aizdedzies.

Ugunskuru Uģis esot centies pieskatīt visu laiku, atrodoties turpat ārā, teritorijā. Diemžēl, kā pats saimnieks atzīst, iespējams, vajadzēja degošajai zaru kaudzei veltīt lielāku uzmanību. Saimnieka vainas sajūtu mazina tikai tas, ka šķūnī svarīgas mantas neesot turētas. Lielākais pārdzīvojums ir par to, ka liesmas tika līdz mājai.

Uģis stāsta, ka šķūnis bija patukšs, neizmantots, bet tajā esošā sausā malka deva ļoti lielu karstumu, vējam uzpūšot. Māja būs jānojauc, jo visa augšējā jumta konstrukcija ir izdegusi.

Savukārt vitāli nepieciešamās un svarīgas mantas Uģis no degošā nama paspēja iznest paša spēkiem tieši, kad ieradušies ugunsdzēsēji. Pirms tam pats ar ūdeni no šļūtenes centies mitrināt mājas sienu.

Uģis stāsta, ka lējis uz sienas ūdeni, bet no malkas šķūņa nāca ļoti lielas liesmas, karstums, tāpēc ilgi nevarējis tur nostāvēt. Šķūni nebija jēgas glābt, jo vējš pūta tieši tajā iekšā, bija grūti attaisīt pat tā durvis un šļūteni pievilkt tik tuvu, lai varētu dzēst. Uzreiz lējis ūdeni virsū uz mājas.

Par to, kādas šobrīd ir sajūtas, stāvot pie krāsmatām, Uģis klusē. Vēl neesot paspējis aptvert notikušo. Sāpe sirdī ir liela, jo nams celts tālajā 1938. gadā, bet paša spēkiem saimniekots kopš 1997. gada.