No jūlija apgādāt savu mājokli ar elektrību kļūs dārgāk

Plašu ažiotāžu izraisījušie elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi laboti. Kāpums joprojām būs, bet mazāks.

Dzīves dārdzības krīzes pilnbriedā pērn rudenī kā auksta duša nāca energoapgādes sistēmu operatoru secīgi paziņojumi par vēršanos regulatorā, prasot būtiski palielināt tarifus. "Augstsprieguma tīklam" par 2,1 reizi, "Sadales tīklam" – vidēji par 75%.

Pēc sabiedrības "šūmēšanās" un spiediena plānus iesaldēja un sāka meklēt risinājumus, lai novērstu dramatisku izmaksu pieaugumu patērētājiem – kā mājsaimniecībām, tā mūsu uzņēmējiem.

Trešdien sistēmas operatori paziņoja, ka regulatorā iesnieguši precizētus tarifu projektus ar zemākām prognozētajām izmaksām. Vairāki regulatīvi lēmumi ļāvuši, tā teikt, pārbīdīt finanšu plūsmas un daļu uzkrāto zaudējumu norakstīt. Mazāk pieaugs arī "Augstsprieguma tīkla" darbinieku algas, par ko daudz diskutēja tarifu projektu sākotnēja versijā, kas paredzēja personāla un sociālo izmaksu pieaugumu par 48%.

"Mums ir izdevies panākt vienošanos ar arodbiedrību par zināmu izmaksu samazinājumu. Tarifā salīdzinājumā ar rudeni tās ir samazinātas par 1,5 miljoniem," norāda "Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

"Augstsprieguma tīkla" sākotnēji paredzētais kopējais izmaksas pieaugums samazināts par 54 miljoniem eiro.

Vienlaikus būtiska loma izmaksu samazināšanā ir pat ne uzņēmumu, regulatora vai valsts rīcība, bet vienkārši ārējiem faktoriem. Sistēmas operatoram jākompensē elektrības zudumi savos tīklos, proti, jāpiepērk elektroenerģija klāt tirgū. Šajā grafikā varam redzēt, cik šis resurss biržā "Nord Pool" maksāja pērnā gada rudenī, kad tarifu projekti iesniegti, dažkārt pat vairāki simti eiro par megavatstundu. un cik tagad. Nu jau krietni zem 100 eiro par megavatstundu.

Tas viss kopā ļāvis samazināt plānoto "Sadales tīkla" tarifu pieaugumu no vidēji 75% līdz 32%. Pamatā tieši to tiešā veidā maksā patērētāji.

"Šis tarifs ir tapis ar skatu uz to, lai tarifi būtu vienādi un līdzsvaroti visām klientu grupām – neatkarīgi mājsaimniecība, uzņēmums vai kas cits. Mēs esam skatījušies, lai šie tarifi būtu konkurētspējīgi visās Baltijas valstīs un lai mūsu rūpnieki nebūtu nostādīti sliktākā pozīcijā," saka "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Uzņēmumu segmentā sagaidāms, ka tarifi atkarībā no pieslēguma un patēriņa mazliet samazināsies lielākiem ražošanas uzņēmumiem, bet pieaugs, piemēram, nelieliem veikaliem, auto darbnīcām vai biroju ēkām.

Mājsaimniecību segmentā sagaidāms, ka izmaksas "Sadales tīkla" klientiem varētu pieaugt robežās no pieciem līdz 20 un vairāk eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. "Sadales tīkls" arī aicina lietotājus izvērtēt sava pieslēguma efektivitāti. Iespējams, pietiek ar mazāk jaudīgu, un tas var ļaut samazināt izmaksas.

Atzinīgi par iespēto tarifu projektu labošanā izsakās enerģētikas eksperts Gatis Ābele: "Mazinātas kopējās izmaksas. Es ceru, ka tās ir arī darbaspēka izmaksas, par šo uzņēmumi pietiekami daudz tika kritizēti, bet ir arī strukturālās izmaiņas tarifā. Tarifs ir vienkāršots, un ir samazinātas šķērssubsīdijas, ko maksā lieli rūpniecības uzņēmumi citu lietotāju vietā. Ilgtermiņā tas ir ceļš uz nekurieni."

Tālāk tarifu projektus izvērtēs regulators, tiem paredzēts stāties spēkā no jūlija.