"Došu pa rīkli, ja brauks virsū!" Jēkabpilī ienāk elektroskrejriteņu nomas bizness; ārsti paredz lauztus kaulus
Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 400 negadījumu, kuros iesaistīti ar elektroskūteriem izraisīti ceļu satiksmes negadījumi, iepriekš raidījumu informēja Valsts policija (VP). Pērn likumsargi vairāk nekā 470 personas pieķēruši, braucam ar stāvdrāzi alkohola reibumā. "Bez Tabu" un citi mediji ļoti bieži vairāku gadu laikā ziņojuši par smagiem kritieniem no elektriskajiem skrejriteņiem, šo braucēju sadursmēm ar gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem, kas rezultējušās arī ar smagām traumām.
Jēkabpilieši nav "starā"
Jau iepriekš iedzīvotāji un satiksmes eksperti norādījuši, ka šiem braucamajiem nav drošas pārvietošanās infrastruktūras un sakārtota normatīvā regulējuma. Eiropas lielākais skrejriteņu operators "Bolt" no 1. maija sāka piedāvāt skrejriteņu nomu arī Tukumā un Jēkabpilī. Līdz ar darbības paplašināšanu, pilsētu skaits Latvijā, kur pieejami "Bolt" skrejriteņi, palielinās no 11 uz 13.
Uzrunātie jēkabpilieši raidījumam pauda bažas, vai un kā daudzie braucamrīki iekļausies Jēkabpils satiksmē. Jēkabpilieši paredz, ka vien retais elektroskrejriteņa stūrētājs brauks pa brauktuvi, jo tur jutīsies automašīnu apdraudēts, tāpēc, visdrīzāk, trauksies pa ietvēm, kur noteicējs teorētiski ir gājējs, bet, kā liecina redzētais citās pilsētas, stāvdrāža braucējs gājējus apdraud. Visdrošāk šiem braucamajiem būtu pārvietoties pa veloceliņiem, tomēr to Jēkabpilī, tāpat kā citās pilsētās nav tik daudz.
Pašvaldība sola gādāt par kārtību savu iespēju robežās, cer uz lielāku teikšanu
Iedzīvotāju satraukumu izprot arī Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers, kurš gan norādīja, ka legālu biznesu, kāds ir šis, vietvara nevar aizliegt pilsētā.
Mūs uztrauc šo transportlīdzekļu pamešana, kur pagadās, ātruma pārsniegšana. Komersants izstrādājis karti ar zonējumu, norādot, kur ir samazināts ātrums, kur vispār nevar iebraukt un atstāt skrejriteņus. Teikšu godīgi, tā karte izveidota nevis apskatot pilsētu dabā, bet gan attālināti. Pašlaik tā tiek saskaņota ar pašvaldību.
Šobrīd likums neļauj pašvaldībām regulēt elektroskūteru nomu darbību un arī to, kur šos rīkus drīkst vai nedrīkst izvietot. Piemēram, Rīgas domnieki uzsākuši diskusijas ar Saeimas deputātiem, sagatavoti grozījumi likumdošanā, lai varētu atļaut vietvarām saistošajos noteikumos regulēt šo nozari. Arī Jēkabpils novada vietvara labprāt daudz ko regulētu saistošajos noteikumos. Tajos varētu strikti noteikt, kur drīkst un nedrīkst novietot šos braucamos; kur būtu samazināts braukšanas ātrums un kur nedrīkstētu braukt vispār.
"Bolt" apsolījis Jēkabpils domniekiem, ka divas reizes dienā savāks un novietos jēdzīgi malu malās atstātos skrejriteņus . Tāpat pašvaldības policija uzraudzīs braucējus un reaģēs uz izsaukumiem, mierināja iedzīvotājus pašvaldībā.
"Bolt" atgādināja, ka skrejriteņi jānovieto tā, lai netraucētu citus satiksmes dalībniekus – autovadītājus, gājējus un riteņbraucējus, kā arī neaizšķērsotu veikalu, dzīvojamo ēku, iestāžu ieejas un izejas durvis un vārtus. Vislabāk skrejriteņus novietot paralēli ietvei vai paralēli ēku sienām.
"Bolt" elektrisko skrejriteņu maksimālais ātrums ierasti ir 25 km/h. Arī Jēkabpilī ātruma ierobežojumi līdz 15 km/h ir ieviesti pie lielākās daļas skolu un bērnudārzu, kā arī parkos un skvēros. Vienlaikus, arī šajās pilsētās nedēļas nogales naktīs būs spēkā ātruma ierobežojumi no piektdienas uz sestdienu (pl. 22.00-05.00) un no sestdienas uz svētdienu (pl. 22.00-05.00), samazinot ātrumu no 25 km/h līdz 20 km/h. Pārējās nedēļas dienās "Bolt" skrejriteņiem maksimālais atļautais ātrums ir 25 km/h.
"Bolt" arī vērsa uzmanību, ka braukt alkohola vai citu reibinošo vielu ietekmē, kā arī divatā uz viena skrejriteņa ir aizliegts – šāda rīcība ir ārkārtīgi bīstama un ir pret "Bolt" skrejriteņu nomas lietošanas noteikumiem, kā arī aizliegts saskaņā ar Ministru kabineta Ceļu satiksmes noteikumiem. Saņemot atkārtotus aizrādījumus, klientam var tikt liegti turpmāki braucieni ar "Bolt" skrejriteņiem.
Ārstu bažas
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) Rīgā galvenais ārsts Uģis Zariņš uzskata, ka elektriskais skrejritenis ir ļoti bīstams izgudrojums. Braukšanu lielā ātrumā bez atbilstoša drošības ekipējuma nereti pa ietvēm un bedrainu segumu pielīdzina bīstamam atrakciju parkam. "Ja būtu atrakciju parks, no kura kādi padsmit cilvēki dienā "izjauktos" un salauztu kaulus, kā jums šķiet – to ātri aizvērtu?" retoriski vaicāja dakteris Zariņš, uzskatot, ka drastiskākais, bet vienlaikus efektīvākais risinājums būtu šo braucamrīku nomas aizliegšana.
Tieši TOS ir medicīnas iestāde, kur ārstējas visvairāk traumas guvušo elektroskrejriteņu stūrētāju un, piemēram, viņu savainoto gājēju.
Jo vairāk skrejriteņu, jo vairāk traumējas. Šogad sagaidām lielu traumēto pieplūdumu. Dienā tie ir kādi padsmit ambulatori pacienti ar nobrāzumiem un sasitumiem. Siltākās dienās kādi 3-4 ir tādi, kurus jāievieto slimnīcā un jāoperē. Dažādu apstākļu ietekmē pacientu skaits aug. Sasit galvu, lauž rokas, kājas. Lūzumi pie locītavām nereti ir ar paliekošām sekām uz visu atlikušo mūžu. Bieži traumējas alkohola reibumā, arī cilvēki, kuri ikdienā ar šiem aparātiem nepārvietojas, līdz ar to nav ar iemaņām braukt.
TOS gavenais ārsts Zariņš uzskata, ka "biznesmeņiem, kuri ar šo nomu pełna naudu, vajadzētu apdrošināt klientus un apmaksāt ārstēšanās izdevumus".
Pie mums nonāk arī gājēji, kuriem uztriekušies skrejriteņu braucēji. Bieži šie braucēji aizbēg no notikuma vietas. Pēc tam īsti vairs neko nevar, jo braucamrīki nav numurēti. Notriektais cilvēks paliek viens ar savu nelaimi, ilgstoši ārstējas, bet atbildību par to neviens nenes.
"Bez Tabu" sazinājās arī ar Satiksmes ministriju, kas norādīja, ka likumvide elektrostāvdrāžu sakarā būs bargāka. Pagaidām gan sīkāk ministrijā nekomentēja, jo kompetentā amatpersona sižeta tapšanas laikā devusies atpūtā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
