"Latvijas Pasts" sūta e‑komercijas paciņas Kremļa sabiedrotajai Baltkrievijai

Pagājušajā nedēļā Latvijā viesojas Igaunijas prezidents Alars Kariss. Līdzi bija arī uzņēmēju delegācija, un neformālās sarunās izskanēja neizpratne par valstij piederošo uzņēmumu "Latvijas Pasts". Tas neierakstoties citu reģiona operatoru kopējā pozīcijā un turpinot tranzītā piegādāt komerciālās paciņas no Ķīnas uz agresorvalsts sabiedroto Baltkrieviju.

"Lietuvas Pastā" TV3 Ziņām apliecināja, ka visa komerciālā sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju ir pārtraukta pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. To pašu norādīja Igaunijas pasta operators "Omniva", kurā uzsver, ka arī citas robežvalstis, pērn martā par to vienojoties, lēmušas saglabāt tikai starptautiskajām saistībām atbilstošo universālo pasta pakalpojumu uz Krieviju un Baltkrieviju, piemēram, vēstules.

"Mēs ceram, ka varēsim kopīgi ar "Latvijas Pastu" aizstāvēt mūsu demokrātiskās vērtības un neatbalstīt komercpiegādes Baltkrievijai vai Krievijai," teikts "Omniva" komentārā.

Pašā "Latvijas Pastā" šīs kaimiņu aktivitātes saista ar konkurences, nevis morāliem apsvērumiem, skaidrojot, ka attiecīgi sūtījumi ir jāpiegādā. To paredzot arī regulators.

"Tas, par ko Igaunijas kolēģi min, ir manis jau pieminētā sazvanīšanās dažas dienas pēc kara sākuma, kur mēs visi emocionāli teicām, ka mēs nogriežam attīstību, mēs nemeklējam jaunas sadarbības ar šīm valstīm," stāsta "Latvijas pasta" Starptautiskā departamenta direktors Andris Eglājs.

Proti, apņemšanās esot bijusi uz nākotni, savukārt iepriekšējās iestrādnes saglabātas. Pasta terminoloģijā tie arī neesot komerciāli sūtījumi, bet – līdz diviem kilogramiem – tā pati vēstuļu korespondence, kurā fiziski varot būt arī e-komercijas preces. Esot mēģināts šo plūsmu uz Baltkrieviju apturēt, bet juridiski to nedrīkstot.

"Ilgus gadus tā bija viena no mūsu priekšrocībām šādā biznesā vispār būt. Arī igauņi ilggadēji ir šajā biznesā. Viņiem turpinās uz daudzām valstīm, tāpāt kā mums. Mums ir uz 10+ valstīm. Tās Latvijā atnāk jauktos maisos. Tur var būt saņēmējs Igaunijai, Latvijai, Ukrainai. Jā, tai skaitā arī Baltkrievijai. Es vairāk vērstu uzmanību, ka šīs komercdarbības tiek meklētas jaunos tirgos. Piemēram, "Omniva" brauc uz Omānu, kas klaji pārkāpj cilvēktiesības un mēģina tur veidot biznesu. Rosinātu šo skatīties plašāk," saka Eglājs.

"Latvijas pasta" pārstāvis nezināja komentēt, ko kaimiņi tad esot vai neesot pārtraukuši ar Baltkrieviju, kas pret Lietuvu un Latviju turpina vērst hibrīdkaru: "(TV3: Mums Baltkrievija sūta migrantus uz robežu, un mēs viņiem atpakaļ sūtām telefona vāciņu no "AliBabas"?) "Baltkrievija mums sūta migrantus, un mēs viņiem sūtam telefona vāciņus…" Mēs viņiem nesūtām neko. "Latvijas pasts" neko neražo, mēs esam loģistika. (TV3: Nu tas skaidrs, bet kaut kā paciņa nokļūst pie viņiem, no Ķīnas piemēram. Atbrauc, mēs sašķirojam un pēc tam sūtam tālāk uz Baltkrieviju.) Jā, mēs esam daļa no loģistikas ķēdes. Ja pasūtītājs ir Baltkrievijā un loģistikas ceļš ir izvēlēts caur Latviju, mūsu pienākums šo plūsmu ir virzīt."

Igauņi par šo runājuši arī valdību līmeni. Sūtīta vēstule par nozari atbildīgajam satiksmes ministram Jānim Vitenbergam. Viņš TV3 Ziņām atbildēja, ka prasījis skaidrojumu "Latvijas Pastam" un pieņemtu bargus lēmumus, ja atklātos, ka netiktu ievērotas Krievijai un Baltkrievijai noteiktās sankcijas. Šī neesot tāda situācija.

Patlaban gan notiekot sarunas ar Ķīnas partneriem, lai paplašinātu sankciju filtrus attiecībā uz Baltkrievijai piegādājamiem sūtījumiem.