Valdība sper pirmo soli ceļā uz valsts uzņēmumu daļēju privatizāciju
Ideja, ka daļu valstij piederošo uzņēmumu akciju varētu tirgot biržā, nav jauna. Pēdējo reizi kam tādam pietuvojās Māra Kučinska valdība pirms pieciem gadiem, bet lēmumi nesekoja. Par šo iniciatīvu ilgstoši iestājusies "Jaunā Vienotība", bet atbalsta tam nebija arī 13. Saeimas laikā, un tieši šis jautājums raisīja viena no karstākajām diskusijas pašreizējās koalīcijas veidošanā. Šodien jautājums Ministru kabineta darba kārtībā.
Iecerēts, ka arī šādu soli varētu iekustināt Latvijas kapitāla tirgu un iespējas piesaistīt finansējumu, pārdodot uzņēmumu akcijas vai obligācijas jeb parādzīmes. Šis segments pie mums nīkuļo ne tikai starptautiskā kontekstā, bet arī salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju.
"Kādēļ tas ir svarīgi no valsts kapitālsabiedrību viedokļa? Ņemšanās ir bijusi ilga, kā labāk pārvaldīt. Birža ir brīnišķīgs mehānisms. Ja mēs skatāmies igauņu "Enefit Green", ir 60 000 akcionāru. Ja jūs kaut ko darīsiet šķērsām, ticiet man, viņi jums klups krāgā nākamajā dienā."
Valdība šodien lēma virzīties uz to. Proti, valstij, saglabājot vairākumu un kontroli, padarīt publiski pieejamas akcijas dažādos uzņēmumos gan lieliem institucionāliem investoriem, gan pašiem mazākajiem ieguldītājiem. Faktiski arī jebkurai privātpersonai.
TV3 Ziņu sižetā redzamajā grafikā apkopot tās valstij, tātad arī sabiedrībai pilnībā vai daļējo piederošās kapitālsabiedrības, uz kurām šīs izmaiņas varētu attiekties. Biržās virzienā varētu lūkoties, piemēram, "Augstsprieguma tīkls", "airBaltic", LMT un "Tet". Te arī divas galvaspilsētai piederošas kapitālsabiedrības, kuras varētu emitēt obligācijas, lai tā piesaistītu finansējumu. Savukārt "Jaunās Vienotības" plāniem lielākās galvassāpes varētu sagādāt šis kvadrants "Latvenergo", "Latvijas Valsts meži", starptautiskā lidosta "Rīga". Šie uzņēmumi ar likuma spēku noteikti par neprivatizējamiem, attiecīgi jebkādas izmaiņas šajā statusā būtu ļoti politiski jūtīgas.
Un pārējie partneri jau skaidri liek manīt, ka valsts vērtīgāko uzņēmumu iekļaušanu biržā nebūs no vieglākajiem darbiem.
"Katrā ziņā šis ir informatīvs ziņojums, kas paredz, ka ministrijas un kapitālsabiedrības nāk ar savu redzējumu. Tiktāl mēs to pieņemam. Kad redzējums būs formulēts, runās tālāk, bet nav runa par "Latvenergo" vai "Latvijas Valsts mežiem"."
"Jāizvērtē šīs kapitāla piesaistes iespējas. Mūsu pozīcija ir nesākt ar tām kapitālsabiedrībām, kas arī valdības deklarācijā iezīmētas kā stratēģisko resursu. Burtiski var teikt, piemēram, "Latvijas Valsts meži" vai "Latvenergo"," skaidroja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).
Politiķi arī atzīst, ka piesardzība šā jautājumā virzībā saistīta ar vēsturisko atmiņu par privatizāciju Latvijā. Premjers gan sola, ka tas neatkārtosies, vienlaikus norādot, ka ilgstoši pretestību izraisījusi arī ministru vēlme dzīvoties pa saviem resoriem kā pa savām karalistēm.
"Vienkārši tāds pārpalikums no deviņdesmitajiem. Tai skaitā sabiedrībā tiek kultivēta pretestība jebkādām maiņām, ka tās būtu valsts aktīvu zagšana. Faktiski veids, kā pasargāt politiskās intereses, turpināt turēt kontroli."
Izvērtējumam par jau konkrētu valsts uzņēmumu kotēšanu biržā jābūt gatavam līdz augusta vidum.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
