Izsūtot īsziņas par HIV testiem, krāpnieki biedējošā veidā cenšas piekļūt iedzīvotāju datiem
Latvijā aktivizējušies krāpnieki, kuri e-veselības vārdā izsūta īsziņas, mudinot iedzīvotājus autentificēties īsziņai pievienotajā saitē, tādā veidā izkrāpjot bankas konta datus. Šoreiz noziedznieki izmanto biedējošu metodi, saņēmējam paziņojot, ka HIV tests izrādījies pozitīvs. Par šādām īsziņām ziņojuši jau desmitiem cilvēki, vēsta TV3 Ziņas.
Krāpnieki izdomājuši jaunu un šokējošu veidu, kā iegūt iedzīvotāju datus, proti, nosūtot īsziņu ar šādu tekstu: "Jūsu HIV tests ir pozitīvs, vairāk varat lasīt, autorizējoties šeit hiv-eveseliba.net"
Konkrēti šī lapa vairs nedarbojas, bet krāpnieki regulāri veido jaunas. Algoritms ir šāds: iemānīt lietotāju pašu noziedznieku veidotā lapā, liekot autorizēties ar interneta bankas piekļuvi un kodiem, paralēli pieslēdzoties pie upura bankas konta un to iztukšojot. Vakar vien Nacionālajā veselības dienestā vērsušies ap 50 cilvēku, kas ziņojuši, ka saņēmuši šādas īsziņas par it kā pozitīvo HIV testu. Dienestā akcentē,- nekad apziņošana par HIV vai cita veida veselības pārbaudēm netiek veikta šādā formā.
"Ja iedzīvotājs veica analīzes, šī informācija ir pieejama tur, kur šīs analīzes tiek nodotas, vai caur savu ģimenes ārsta praksi, vai autentificējoties e-veselības portālā."
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv mudina iedzīvotājus uz šādām īsziņām nereaģēt un pievienotās saites nevērt.
"Jāsaprot, ka šādas īsziņas galīgi nav raksturīgas valsts iestādēm, izņemot ļoti retas apziņošanas situācijas. Valsts iestādes masveidā īsziņas nesūta, vienkāršākais, ja nepieciešams pārbaudīt datus valsts reģistros, tieši doties uz šīm sistēmām caur Latvija.lv. Mums nav ziņu par tiem, kas reāli būtu zaudējuši naudu, jā, ir ziņas par dažiem, kas ir gājuši tālāk un ievadījuši datus, bet par to, ka būtu kaut kas nozagts, šādas informācijas pagaidām nav."
Arī Valsts policijā pagaidām neviens cietušais nav vērsies, taču izmeklēšana par viltus īsziņām ir uzsākta. Šī nav pirmā reize, kad krāpnieki uzdodas par valsts iestāžu pārstāvjiem.
"Šobrīd šādi pikšķerēšanas gadījumi ir izplatīti, arī portāla latvija.lv vārdā tiek veikti šādi mēģinājumi, proti, izsūtītas e-pasta vēstules un līdzīgas īsziņas, piemēram, aicinot iedzīvotājus ierasties tiesā, ar krāpnieciskām saitēm," CERT.LV kiberdrošības eksperts.
Pagājušajā nedēļā krāpnieki, izmantojot vietnes Latvija.gov.lv vārdu, izsūtīja paziņojumus īsziņu un e-pastu veidā par it kā nesamaksātiem sodiem. Lai gan izmeklēšana vēl norit, tiek pieļauta iespēja, ka šie krāpnieki varētu būt tie paši, kas izmantojot virtuālās interneta telefonijas centrāles, zvana un krievu valodā uzdodas par interneta banku darbiniekiem. Daudzviet ārzemēs bez problēmām var izveidot kontu, kuram var piešķirt jebkādu nosaukumu, tai skaitā arī it kā valsts iestādes nosaukumu, lai šādā veidā izkrāptu datus un naudu no lētticīgiem cilvēkiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
