Rīgas Krievu teātra direktore: Nedrīkstam klusēt – jāceļ gaismā tēmas, kas sabiedrībai ir sāpīgas

"Mūsu sabiedrību diemžēl nevar nosaukt par saliedētu. Mums ir sašķelta sabiedrība. Uzskatu, ka tieši mūsu teātris, kas veido izrādes krievu valodā un kam uzticas gandrīz visa Latvijā dzīvojošā krievvalodīgā sabiedrības daļa, mēs esam tas rupors, spēcīgākais medijs, kas prot uzrunāt krievvalodīgo sabiedrību – mēs vēlamies, lai mūsu sabiedrība varbūt pēc 10 gadiem varētu runāt, ka mēs skatāmies vienā virzienā un mums ir kopējās kultūras vērtības, humānās vērtības. Ka mūsu cilvēki, kuri dzīvo Latvijā, neņemot vērā, kādā valodā viņi runā – mēs esam vienota sabiedrība, kas cīnās par kopējām vērtībām, savu valsti, veido šeit ģimenes un jūtas kā vienota sabiedrības daļa. Mēs nedrīkstam ieturēt klusēšanas režīmu un jāceļ [gaismā] tās tēmas, kas sabiedrībai ir ļoti sāpīgas," saka Bjorka.

Viņa saka, ka pa šiem jautājumiem, kas ir sasāpējuši, jārunā mākslas formā, un teic, ka vienu divas reizes sezonā repertuārā parādīsies izrādes saistībā ar politisko tematiku vai citiem jautājumiem, kas aktuāli sabiedrībā.

Jaunās koncepcijas ietvaros piektdien gaidāma pirmizrāde pēc politiķes Sandras Kalnietes ģimenes vēstures pētījuma "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" motīviem. "Izsūtīšana uz Sibīriju joprojām ir tā tēma, kas ļoti sāp lielai daļai sabiedrības, un ar šo izrādi mēs gribam aktualizēt jautājumu par to, vai šī tēma un šīs sāpes pieder tikai latviešu cilvēkiem. Jo tā nav. Ļoti daudz krievvalodīgu ģimeņu, kas dzīvoja Latvijā – tā ir arī viņu sāpe un mūsu sāpe."