Rasmusens piesaka intrigu: vai Polija un Baltijas valstis uz Ukrainu nosūtīs karavīrus?

Grupa NATO dalībvalstu, iespējams, var nolemt nosūtīt savus bruņotos spēkus uz Ukrainu, ja citas alianses dalībvalstis jūlijā gaidāmajā Viļņas samitā Kijevai nesniegs efektīvas drošības garantijas, – atsaucoties uz Rasmusena teikto, vēsta britu laikraksts "The Guardian".

Alternative security guarantees for 🇺🇦 only make sense as an interim solution. NATO membership is the common security arrangement in Europe. As long as 🇺🇦 is denied it, it sends the signal that 🇺🇦 is somehow different & legitimises 🇷🇺 sphere of influencehttps://t.co/xImANo0uob

— Minna Ålander 🌻 (@minna_alander) June 8, 2023

Ukraina gaida drošības garantijas

Šīs nedēļas sākumā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka uzaicinājumu apmeklēt NATO samitu jūlijā pieņems tikai pie dažiem nosacījumiem. Viņš atzīmēja, ka Viļņā gaidāmais pasākums būtu laba platforma, lai parakstītu vienošanos par drošības garantijām Ukrainai. Pretējā gadījumā viņš neredzot jēgu šādām sanāksmēm.

Arī Rasmusens uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Ukrainai tiktu sniegtas rakstiskas drošības garantijas, turklāt esot vēlams to izdarīt vēl pirms samita un varbūt pat ārpus NATO formāta.

Šīm garantijām būtu jāietver:

• apmaiņu ar izlūkošanas informāciju;
• kopīgas militārās mācības;
• munīcijas ražošanas jaudu palielināšanu;
• operacionālo savietojamību ar NATO standartiem;
• ieroču piegādi Kijivai pietiekamā daudzumā, lai atturētu Krieviju no jauniem uzbrukumiem.

Dažas valstis gatavas rīkoties individuāli

"Ja NATO nespēs vienoties par skaidru rīcību attiecībā uz Ukrainu, pastāv liela iespēja, ka dažas valstis rīkosies individuālā kārtā," uzsver Rasmusens.

"Mēs zinām, ka Polija ir apņēmības pilna sniegt konkrētu palīdzību Ukrainai. Un nevaru izslēgt, ka Polija šajā kontekstā iesaistīsies vēl aktīvāk valsts līmenī, kam sekos Baltijas valstis – pilnīgi iespējams, ieskaitot arī karaspēka nosūtīšanu uz kaujas lauku."

Rasmusens uzskata: ja NATO samits nedos rezultātus, Ukrainai ir leģitīmas tiesības individuāli lūgt dalībvalstīm šādu militāru palīdzību.

Briest "labas gribas koalīcija"

Bijušais NATO šefs un pašreizējais Zelenska padomnieks šajās dienās apceļo Eiropu un ASV, lai noskaidrotu sabiedroto noskaņojumu pirms 11. jūlijā gaidāmā alianses samita.

"Domāju, ka poļi ir gatavi nopietni apsvērt iespēju uzņemties iniciatīvu un izveidot "labas gribas koalīciju", ja Ukraina Viļņas samitā neko nesaņems," sacīja Rasmusens.

"Mēs nedrīkstam poļu noskaņojumu novērtēt par zemu: viņi jūt, ka Rietumeiropa pārāk ilgi ir atteikusies ņemt vērā viņu brīdinājumus par Krievijas mentalitāti."

Šajā kontekstā raidsabiedrība BBC atgādina pašreizējā NATO vadītāja Jensa Stoltenberga neseno vēstījumu, ka, lai gan drošības garantijas Ukrainai būs gaidāmā samita darba kārtībā, saskaņā ar Vašingtonas līguma 5. pantu NATO var nodrošināt pilnīgu drošību tikai savām pilntiesīgajām dalībvalstīm.