Bērnībā rīdziniece Līga bijusi vājredzīga, tomēr slimībai progresējot, redze pasliktinājusies, un šobrīd sieviete ir neredzīga. Ikdienā Līgu galvaspilsētas ielās var satikt ar savu uzticamo draugu suni – pavadoni Rīgu. Tomēr pirms abu ceļi krustojušies, sieviete pārvietojusies ar balto spieķi, tāpēc Rīgas ielās izbūvētās vadlīnijas bijušas vitāli svarīgas.
Apsekojot vairākas Rīgas ielas, redzams, ka visbiežāk tikai pirms krustojuma izbūvētas brīdinošās joslas ar pavisam īsu gabaliņu vadlīnijas, tomēr vadlīnijai būtu jābūt visas ietves garumā, lai neredzīgs cilvēks, iznākot no ēkas, uzreiz to sataustītu un spētu orientēties.
Līga
Vadlīnijas arī ar suni-pavadoni ir ļoti noderīgas, jo tās palīdz kontrolēt situāciju un saprast, kas apkārt notiek.
Līga stāsta, ka Dzirnavu un Skolas ielas krustojums ir ļoti labs piemērs, jo tur atrodas ne tikai vadlīnija un brīdinošā josla, bet arī skaņas luksofors. Tomēr citos krustojumos, kas ir potenciāli bīstami, nav izbūvēts nekas no iepriekš minētā. Vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis norāda, ka galvaspilsēta ir tikai sākumā stadijā, lai to varētu saukt par draudzīgu cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Jurģis Briedis
vides pieejamības eksperts
Cilvēki aizķeras, sapinas ķēdēs Vecrīgā, vai vadlīnija ieved krūmā. Cilvēki noteikti neiet un nestāsta par katru zilumu.
Pēc rekonstrukcijas Barona iela saukta par pirmo ielu, kuras visā garumā izbūvētas vadlīnijas neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem. Tomēr rezultāts cietis fiasko – šī vadlīnija nepildījusi savu funkciju, tāpēc šobrīd tā kalpo kā nodalošā josla no brauktuves. Ielu projektēšanas gaitā Rīgas domes Satiksmes departaments komunicējot ar biedrībām, kas pārstāv cilvēku ar kustību traucējumiem intereses. Tāpat aicina cilvēkus ar redzes vai kustību traucējumiem ziņot par bīstamiem krustojumiem, lai tiktu meklētas iespējas to aprīkot ar vadlīnijām un brīdinošo joslu.
