Daudzviet latviešu valoda nevis dzīvo, bet tikai eksistē
Valdības atbalstu guvusi iecere cīņā par pareizu latviešu valodas lietošanu iesaistīt sabiedriskos palīgus. Tieslietu ministrijā uzskata, ka Valsts valodas centra inspektoru skaits šobrīd nav pietiekams, bet to palielināt neļauj naudas trūkums. Tikmēr latviešu valoda lietošana ikdienā daudzviet balansējot uz izdzīvošanas sliekšņa.
Šis ir tikai viens no piemēriem, kur valodas lietojumam nākotnē aktīvi sekos līdzi sabiedriskie palīgi. Plānots, ka nākotnē visā Latvijā to skaits būs simts, tiesa gan, uz entuziasma pamata.
Līdz šā gada beigām plānots sagatavot pirmos 50 brīvprātīgos palīgus. Tieslietu ministrijā norāda, – pretendēt uz šādu pareizas latviešu valodas konsultanta lomu varēs vismaz 21 gadu veci Latvijas pilsoņi ar filoloģijas vai humanitāro zinātņu maģistra grādu kabatā.
Skaties foto:
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzskata, ka visu laiku latviešu valoda balansējot uz kvalitātes un arī izdzīvošanas asmens. Viens no iemesliem – nav vairs plaši izplatīti arī izglītojoši raidījumi par pareizas latviešu valodas lietošanu. Arī Valodas centrs ar sabiedrības informēšanu iepriekš esot nodarbojies visai pasīvi.
Galvenais palīgu uzdevums būs reģionos sniegt padomus saistībā ar pareizrakstību, piemēram, kultūras namiem, gatavojot afišas vai bukletus, vai kafejnīcām, formējot ēdienkartes. Tāpat palīgi aicinās sabiedrību sekot līdzi tam, vai, piemēram, pārdevēji veikalos ievēro Valodas likumu un ar pircējiem sarunājas latviešu valodā, jo tas ir viens no biežākajiem pārkāpumiem.
Valodas centrs cer, ka izdosies kā palīgus piesaistīt reģionos pazīstamus cilvēkus, kas tur jau ir zināmas autoritātes. Šogad brīvprātīgo sagatavošanai no valsts līdzekļiem plānots tērēt gandrīz 7000 eiro, bet nākamgad šim mērķim būs vajadzīgi vairāk nekā 34 000 eiro, bet 2017. gadā – vairāk nekā 48 000 eiro.
Skaties video:
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
