Neviena Krievijas bāze nebūs drošībā – Ukraina saņem partneru raķetes

Jau pirms NATO samita bija skaidrs, ka uzaicinājums aliansē Ukrainai "spīd" tikai pēc uzvaras pār Krieviju. Tagad, palīdzot G7 valstīm un ar jaunākajām dāvanām no ASV, Francijas un citām valstīm, šis mērķis kļūst tuvāks.

Runa ir par sagaidāmajiem raķešu un artilērijas sūtījumiem, no kuriem daži jau apstiprināti, citi vēl klaiņo aizsardzības departamentu sapulču zālēs.

Vēl pirms Viļņas sanāksmes Baltais nams apstiprināja kasešu munīcijas piegādes, iekļaujot tās lielākā palīdzības paketē. Daudzas valstis to lietošanu aizliegušas, tomēr arī Krievija šādu munīciju lieto pret Ukrainu, tādēļ Zelenskis trešdien preses konferencē nesaskata šķēršļus atbildēt krieviem ar to pašu.

"Runājot par kasešu munīciju. Ir brīži, kad mums atšķiras viedokļi ar ASV partneriem, bet es vēlētos tiešām izteikt lielu pateicību prezidentam Baidenam, es zinu, ka šis lēmums par munīcijas piegādi bija izaicinošs Kongresā un ir cilvēki, kuri to neatbalsta. Vēlos, lai skatāties uz to no godīguma puses – Krievija pastāvīgi izmanto kasešu bumbas, nogalinot mūsu cilvēkus," teic Zelenskis.

Krievijas Aizsardzības ministrija, protams, ir noraizējusies. "Piegādes, protams, paildzinās konfliktu. Ne mēs, ne amerikāņi, ne Kijiva nav pievienojušies konvencijai par kasešu munīciju. Saprotot draudus miermīlīgajiem civiliedzīvotājiem, Krievija ir atturējusies un turpina atturēties no to izmantošanas īpašajā militārajā operācijā," saka Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

Tie gan ir meli no Šoigu. Krievija vairākkārt lietojusi kasešu munīciju, arī šajā nāvējošajā uzbrukumā Kramatorskai, kurā bojā gāja 57 cilvēki.

Kā pamatojumu piegādēm to Krievijas īstenotos asiņainos uzbrukumus piesauca arī ASV. "Es gribētu atzīmēt, ka krievi jau ir izmantojuši kasešu munīciju kaujaslaukā, daudzas no tām, kā ziņots, ir ar ļoti augstu nesprāgušās munīcijas īpatsvaru," vērš uzmanību ASV Pentagona preses sekretārs Patriks Raiders.

Munīcijas piegāde bija karsts temats vairākus mēnešus, ņemot vērā, to pretrunīgo pielietošanu karā. Dažām munīcijas versijām pēc sadalīšanās nesprāgst ievērojama daļa mazo lādiņu, tādējādi tos atstājot zemē.

ASV piedāvātie ir 155 un 227 milimetru kasešu artilērijas lādiņi, kas, tuvojoties mērķim, izkaisa tajos iekšā esošās atsevišķās sprāgstvielas, tā noklājot ievērojamu platību.

Samita laikā ASV mediji arī vēstīja par citu palīdzības paketi no Vašingtonas, kurā varētu būt ilgi gaidītās tāla darbības rādiusa raķetes – miljonu gabalā vērtās "ATACMS".

Šīs zeme-zeme tipa raķetes spēj trāpīt mērķi ar lielu precizitāti un tām ir 300 kilometru darbības rādiuss, kas ļautu satriekt jebkuru ieroču noliktavu un bāzi okupētajās teritorijās. Pie tam, tās var palaist no ukraiņiem labi zināmajām HIMARS sistēmām.

Izšaujot ATACMS, piemēram, no Hersonas apkārtnes, Ukrainas spēki var viegli aizsniegt dažādus svarīgus punktus Krimas pussalā, apdraudot Melnās jūras floti, kas Ukrainas pilsētām nodarījusi lielus postījumus. Turklāt mērķi 300 kilometru attālumā raķete sasniedz sešās minūtēs.

Aptuveni par 60 kilometriem mazāks darbības rādiuss ir citam raķešu tipam – SCALP raķetēm, ko samita laikā apsolīja Francija un Emanuels Makrons. Jāsaka gan, ka šie no iznīcinātājiem palaižamie lādiņi faktiski ir tie paši britu "Storm Shadow" tikai ar Francijas izstrādātāja nosaukumu.

Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš pieļāvis, ka Francijas raķetes tiks lietotas, lai traucētu Krievijas lidmašīnu pacelšanos: "Šīs raķetes, iespējams, būs tēmētas uz Krievijas lidlaukiem, kur paceļas Krievijas aviācija, kas ir diezgan aktīva, lai apturētu Ukrainas armijas uzbrukumu. Līdz ar to nevar izslēgt, ka viens no mērķiem būs šie Krievijas lidlauki."

Bruņojusies ar jaunajām raķetēm, Ukraina tagad gaidīs F-16 piegādes par kurām strīdi lieli, taču 11 NATO valstis vakar samitā apņēmās sākt pilotu treniņus.