"Viņa ir apjukusi"; Rīdzinieki noraizējušies par Ķengaragā ieklīdušas stirnas likteni
Uzņēmuma darbinieki ved mūs cauri veikalam un noliktavai līdz attopamies angāra aizmugurē, mazā, iežogotā iekšpagalmā, kā vidū aug kupls ozols. Aiz vienas no sētām paveras skats uz visai nekoptu un aizaugušu kaimiņu teritoriju, kas, lai gan ne visai liela, atgādina zaļu mežu pašā Ķengaraga sirdī.
"Pirmo reizi mēs viņu pamanījām pie tiem bērziem. Tur bišķiņ augstāk uz tā kalniņa viņa bija. Bija ļoti liels karstums, mēs mēģinājām viņai tur nolikt ūdens spainīti. Viņa pārsvarā vairāk iet uz to pusi, tur aiziet tā kā privātās mājas, tāds privātais sektors ir."
Uzņēmuma darbinieki lauza galvu, kā stirna Ķengaraga sirdī nokļuvusi, jo iežogoto krūmāju no trim pusēm ieskauj Dienvidu tilts, Maskavas iela un Daugava.
"Viņa ir apjukusi no tā, ka viņa ir tikusi citā vietā un nevar tikt ārā no tās teritorijas."
Dabas draugi lūguši palīdzību dzīvnieku patversmēm, pašvaldības policijai un medniekiem, taču visi kā viens noplātījuši rokas – lietas labā neko darīt nevarot. Iedzīvotāji neizpratnē – kā palīdzēt stirnai nokļūt atpakaļ tai piemērotākā un drošākā vietā?
Izeju no iežogotā krūmāja angāra pusē neatrodam. Izpētam karti un nolemjam apsekot teritoriju no otras puses. Iebraucam industriālā teritorijā un saprotam – biezoknis, kurā stirna mitinās, patiesībā ir kādreizējās bumbu patvertnes jumts. Tā šobrīd kalpo par mājvietu kādam auto virsbūvju detaļu uzņēmumam, kura vadītājs apgalvo – dzīvnieki par mājvietu jumtu izvēlējušies ne pirmo reizi. Mūsu klātbūtnē veikalnieks sazvanās ar teritorijas īpašnieku, kurš par spalvainajiem apakšīrniekiem, izrādās, ir lietas kursā, taču risinājumu nemeklējot. Mums dota atļauja apsekot būves jumtu un tā arī darām. Jau pēc mirkļa atrodam 3 līdz 4 metru platu eju un secinām, ka pilnībā iesprostota stirna nav un brīvībā nokļūt var. Protams, ja vien to var saukt par brīvību, jo tālāk automašīnas, stāvlaukums, ielas un tilts.
Vinetai stirnu ir žēl un viņa paredz, ka, ziemai tuvojoties, stirnai pietrūks zaļumu, ar ko mieloties, tāpēc viņa, pametot teritoriju, varētu pakļūt zem automašīnu riteņiem.
Rīgas pašvaldības policijā atgādina – šī nebūt nav pirmā reize, kad meža zvēri apmeklējuši rīdziniekus. Bieži viesi galvaspilsētā ir bebri, lapsas, meža cūkas un pat aļņi. Vai dzīvniekiem palīdzēt izkļūt no pilsētas burzmas, katrā gadījumā vērtējot individuāli. Vērā tiekot ņemti divi aspekti – vai ir trakumsērgas izplatības risks un vai dzīvnieks apdraud citus. Šajā gadījumā secināts, ka lielāku kaitējumu stirnai nodarītu mēģinājumi to pārvietot citviet, nekā "zaļā gaisma" tai pašai sev vēlamā laikā doties prom.
Likumsargu viedoklim piekrīt arī Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns, kurš pieļauj – stirna, visticamāk, atnākusi no Daugavas promenādes puses un sev tīkamā diennakts tumšajā laikā meklēs ceļu atpakaļ. Viņš pārliecināts, ka līdz ko stirnu sāktu trenkāt, tā nobītos, satrakotos un pastāvētu liels savainošanās risks, piemēram, ieskrienot kokā, pakļūstot zem automašīnu riteņiem vai iepinoties sētā. Lielkalns aicina iedzīvotājus stirnu nepiebarot un neatstāt tik vilinošo ūdens trauku, jo, visticamāk, tādēļ dzīvniekam bumbu patvertnes jumts tik ļoti iepaticies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
