Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) redzeslokā patlaban ir nedaudz virs 50 000 bezdarbnieku – tas ir zemākais reģistrētais darba meklētāju skaits kopš 1994. gada. Neraugoties uz to – darba roku joprojām trūkst gandrīz visās nozarēs.
Strādājošos akūti vajag ne tikai izglītībā un medicīnā, bet arī būvniecības un transporta sektoros, piemēram, kravu pārvadājumos.
"Tas ir diezgan sarežģīts darbs, pirmkārt. Ļoti liela atbildība. Vajag labi un daudz izmācīties, lai dabūtu visus tos sertifikātus. Jaunieši negrib tā strādāt, negrib tādu atbildību un negrib braukt tā, lai neatrastos mājās pa vakariem. Ir varbūt tādi, kas ir gatavi braukt kaut kādas naktis nedēļā, bet brīvdienas viņi grib pavadīt mājās," saka autopārvadātāju asociācijas "Latvijas Auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko. Savukārt iekšējos un starppilsētu pārvadājumos algas nav tik konkurētspējīgas.
Darbinieku trūkst arī IT nozarē, lai gan tieši tā studētgribētāju vidū pēdējos gados ir viena no populārākajām. Sektorā strādājošie stāsta – jaunas darba rokas tiešām ienāk, taču tās nespēj nosegt arvien augošo pieprasījumu.
"Daļa IT speciālistu strādā IT nozarē, daļa strādā jebkurā citā nozarē – transports, bankas, finanses, tirdzniecība – visur bez IT nevar iztikt, līdz ar ko tas pieprasījums nepārtraukti aug. Tās vakances mēs nespējam aizpildīt – jau sen ir izvērtēts, ka būtu nepieciešams, ka katru gadu beigtu 3000 studējošo – nu tas ir skaitlis, uz ko varam tikai tiekties," saka Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.
Uz jautājumu, kur tad šie cilvēki strādā, ja darba roku trūkst, bet bezdarbnieku skaits ir pēdējā laika mazākais, NVA vadītāja Evita Simsone norāda: "Turpat, kur trūkst darbaroku – strādā visās nozarēs. Ļoti aktīva ir būvniecība šobrīd, ļoti daudz cilvēku ir nodarbināti būvniecībā, pēc kovida pandēmijas ir atgriezusies nodarbinātība viesnīcu un viesmīlības sektorā."
Statistiski lielākā daļa bezdarbnieku šobrīd ir cilvēku vecumā virs 50 gadiem. Vairums nespēj iekļauties vai atgriezties darba tirgū, jo jaunībā gūtās zināšanas sen vairs nav aktuālas. "Te vēlreiz gribu uzsvērt mācīšanās nozīmi, mācīšanos mūža garumā, prasmju attīstību, mūsdienu prasmju attīstību – tas ir ļoti svarīgi," saka NVA pārstāve.
Darba devēji radušos situāciju skaidro ar to, ka liela daļa strādājošo gluži vienkārši noveco un no darba tirgus iziet pavisam, savukārt jaunu profesionāļu joprojām nav pietiekami.
"Uzņēmumu skaits pamazām, bet tomēr palielinās, un tas varētu notikt daudz vairāk, ja būtu pieejams šis resurss. Mums nepietiek jau esošiem uzņēmumiem, bet mēs nevaram plānot un domāt par jaunu ražotņu atvēršanu, jo tam tiešām nav cilvēku," pauž Darba devēju konfederācijas vadītājs Andris Bite.
Organizācijā uzskata – tā kā par darba spēku cīnās visā Eiropā, lai aizpildītu tukšos robus vakancēs, agri vai vēlu nāksies atvieglot imigrācijas noteikumus ārvalstniekiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
