Daugavā joprojām mēdz noplūst liels daudzums neattīrītu notekūdeņu; VVD pašvaldībai par to aizrāda jau gadiem

To, vai dažādus notekūdeņus Latvijā pienācīgi attīra pirms to novadīšanas dabā, uzrauga Valsts vides dienests. Tas otrdien informēja par jaunākajiem secinājumiem. Lai gan tendences pozitīvas, aina joprojām nav iepriecinoša.

No Pāvilostas līdz Ludzai. Visā Latvijā, testējot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, secināts, ka 26 no tām nestrādā atbilstoši vides prasībām. Šīm vietām turpmāk pievērsīs pastiprinātu uzmanību.

Vides sargus gan satrauc vēl kāda ilgstoša problēma, kas aktualizējusies pēdējās nedēļās. Šajā laikā novērotās spēcīgās lietusgāzes negatīvi ietekmē notekūdeņu attīrīšanu. Daudzās pilsētās izveidotas kanalizācijas kopsistēmas – uz attīrīšanas iekārtām kopā ar sadzīves un ražošanas notekūdeņiem novada arī savāktos lietusūdeņus. Ja nokrišņi ir spēcīgi, ne visu daudzumu iekārtas spēj paņemt pretim.

"Lielākā problēma arī pēc šī notekūdeņu apjoma ir viennozīmīgi Rīgas pilsētas lietus kanalizācija, kas, nonākot kopā ar komunālajiem notekūdeņiem attīrīšanas iekārtās un lielu lietusgāžu laikā, arī ievērojami piesārņo Daugavas ieteku jūrā un Rīgas līci," teic Valsts vides dienesta vadītāja Elita Baklāne-Ansberga.

Tas notiek situācijās, kad caur tā saucamajām avārijas izlaidēm notekūdeņi jānovada Daugavā, lai netiktu apdraudēts bioloģiskās attīrīšanas process, kā atjaunošana varētu prasīt pat nedēļu.

Viens no šiem ārkārtas izvades punktiem, ko visbiežāk izmanto, atrodas tālāk no pilsētas centra, jau tuvāk Rīgas līcim pie Voleriem. Arī vakardienas spēcīgo lietusgāžu laikā to vajadzēja darbināt.

Pašvaldības uzņēmumā "Rīgas ūdens" skaidro, ka nepilnas diennakts laikā galvaspilsētā nolija pat 81% augusta normas, tāpēc avārijas izlaidēs nācās novadīt 105 tūkstošus kubikmetru notekūdeņu. Sadzīves kanalizācijas proporcija šādās situācijās esot ļoti neliela. Pat viens pret desmit.

"Protams, tie ir tikai mūsu vārdi, bet, ja jūs gribat par to pārliecināties, apskatāmies – šodien Daugavā nepeld zivis ar vēderiem uz augšu un kaijas mierīgi plunčājas. Šis ūdens, protams, ka tas nav videi labvēlīgs, bet no tā nevajadzētu arī taisīt milzīgu histēriju par to, ka tā ir ekoloģiskā katastrofa. Protams, ka es pieļauju, ka tur peld pa virsu arī, piemēram, cigarešu izsmēķi, un te atkal ir jautājums – kāpēc tie cigarešu izsmēķi ir renstelēs?" vērš uzmanību "Rīgas ūdens" vecākais komunikācijas koordinators Sandris Vanzovičs.

Pēdējos gados modernizācijai dēļ izdevies būtiski mazināt avārijas izlaides, bet "Rīgas ūdens" uzlabojumi strauji tuvojas tehnisko iespēju izsmelšanai. Izņēmumi – tādas lietas, kas prasītu milzu investīcijas.

Un šeit Valsts vides dienests pārmet Rīgas pašvaldībai, kas neesot pietiekami domājusi, piemēram, par dažādām "zaļajām notekām", dīķiem vai baseiniem, kur lietusūdens uzkrātos.

Šis viss "Rīgas ūdenim" nozīmē lielākus dabas resursa nodokļu maksājumus, savukārt rīdziniekiem – augstākus tarifus.