Atjaunotie EK noteikumi teorētiski paredz Krievijas pilsoņus uz robežas atstāt ar "pliku pēcpusi"

Piektdien EK publicēja atbildi uz jautājumu: "’Vai Krievijas Federācijas pilsoņi var uz laiku ievest Eiropas Savienībā (ES) personiskai lietošanai preces un transportlīdzekļus, kas uzskaitīti XXI pielikumā un uz kuriem attiecas aizliegums saskaņā ar [Eiropas] Padomes Regulas 833/2014 3.i pantu, kā daļu no tūrisma ceļojumiem?’’

Īsumā – nē, šāda prakse nav ļauta, vēsta "’Meduza’’.

3.i pants aizliedz tieši vai netieši pirkt, importēt vai pasūtīt XXI pielikumā uzskaitītās preces, ja tās ražotas Krievijā vai no tās eksportētas, tostarp mehanizētos transportlīdzekļus saskaņā ar muitas kodu 8703. Tiesa, izņēmumi attiecas uz preču iegādi Krievijā personiskai lietošanai, kuras iegādājies kādas ES dalībvalsts pilsoņi vai viņu tuvākie radinieki.

"’Meduza’’ akcentē, ka tās gan nebūt nav jaunas ES sankcijas, bet gan EK sniegtais skaidrojums attiecas uz jau 2014. gada jūlijā Eiropas Padomes pieņemto regulu neilgi pēc Krimas aneksijas un bruņotā konflikta izcelšanās Donbasā.

Konkrētais regulas pants nosaka aizliegumu "’tieši vai netieši pirkt, importēt vai pārsūtīt uz ES preces, kas Krievijai nes ievērojamus ienākumus, ļaujot tai veikt darbības, lai destabilizētu situāciju Ukrainā, un kas iekļautas XXI pielikumā, ja ražotas Krievijā vai eksportētas no Krievijas’’.

"Aizliegto " lietu saraksts garš

"’Aizliegto’’ lietu saraksts ir visai garš un ticis paplašināts vairāku gadu garumā līdz ar kopējo sankciju paplašināšanu pret Krieviju. Kopumā XXI pielikumā uzskaitītas vairāk nekā 150 vienību.

Te jāpiebilst, ka sankcionēto preču klāsta pakāpeniskā papildināšana arī izskaidro, kāpēc par iespējamu Krievijas pilsoņu automašīnu konfiskāciju uz ES robežas runā tikai tagad nevis jau kopš 2014. gada. Proti, vien pērn jeb 2022. gada oktobrī astotajā sankciju paketē pret Krievijas Federāciju tika iekļauts aizliegums ES ievest lielvalsts automašīnas.

Tāpat kopējā sarakstā ir ne tikai ogļūdeņradis un rūpniecības preces, bet arī lērums ikdienišķu lietu, tostarp: mobilie tālruņi, portatīvie datori, kosmētika, čemodāni, zobu pasta, šampūni, ziepes, sieviešu kostīmi, džemperi, kleitas, svārki, bikses un citi garderobes priekšmeti, apavi ar plastmasu, gumiju un ādu, skūšanās līdzekļi u. c.

EK skaidrojums faktiski apstiprina atsevišķu valstu muitu tiesības konfiscēt Krievijas pilsoņu personīgās mantas, ja tās iekļautas "’aizliegtajā’’ sarakstā, taču tā joprojām ir katras ES valsts pašas interpretācija, kādā veidā un apmērā iedzīvināt noteiktās sankcijas.

Cik stingri dalībvalstis pielikumu ņem vērā?

Zināms, ka Vācijā jau tūliņ pēc automašīnu iekļaušanas "’aizliegtajā’’ sarakstā bijuši gadījumi, kad transportlīdzekļiem ar Krievijas numurzīmēm aizliegts iebraukt valstī. Bijuši arī gadījumi, kad automašīnas valstī Krievijas pilsoņiem konfiscētas.

Kas attiecas uz citām pielikumā iekļautajām lietām, to aizliegums ievest ES un konfiskācijas gadījumi tik bieži neizskan. Tiesa, Krievijas portālā "’Tourdom.ru’’ šā gada jūlijā aprakstīts vietnē "’Telegram’’ izskanējusi pieredze, kur Igaunijas robežsargi Krievijas pilsoņu ģimenei aizliegusi tranzītu, jo tā personīgajā transportlīdzeklī vēlējusies pārvest lietas uz Latviju. Ziņas autors norāda – krieviem pat it kā piedāvāts atsevišķas personīgās mantas sadedzināt, tostarp apģērbu, apavus un somas.

EK pārstāvis Šeridans Ferijs intervijā "’Novaya Gazeta Europe’’ skaidrojis – situācijas, kur "’apģērbs, kuru konkrētajā brīdī valkā cilvēks, kurš vēlas šķērsot robežu ar ES, visticamāk, netiks konfiscēts vai no personas puses izmantots, lai kaut kādā veidā apietu sankcijas, pretēji automašīnām vai citām vērtīgām precēm’’. Tomēr tas ir katras valsts pašas ziņā, kādā veidā iedzīvināt EK regulu.

Latvijā automašīnas nekonfiscēs

Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte aģentūrai LETA gan skaidrojusi, ka konkrētais EK sankciju regulējums neparedz preču, kas pakļautas ES noteiktajiem ierobežojumiem, konfiskāciju. Taču Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvalde ir aicināta ņemt vērā EK viedokli attiecībā uz automašīnu ieviešanas aizliegumu no Krievijas.

VID pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Eiropas Komisijas 8. septembra skaidrojumu par regulas piemērošanu attiecībā uz privātpersonu transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Krievijā, un citu uzskaitīto preču ievešanu ES, šobrīd notiek ļoti aktīvas diskusijas un savstarpējas konsultācijas starp visu Baltijas valstu un Somijas muitas iestādēm, iesaistoties šo valstu Ārlietu ministrijām un iestādēm, kas atbild par sankciju piemērošanu. VID uzsver, ka ir ļoti svarīgi pieņemt vienotu lēmumu.

Pašlaik visās Baltijas valstīs un Somijā tiek piemērota vienota prakse. Ja tiks nolemts mainīt esošo praksi un tiks aizliegta visa veida transportlīdzekļu, kas reģistrēti Krievijā, iebraukšana Eiropas Savienībā, automašīna tiks noraidīta atpakaļ uz Krieviju, norāda VID pārstāvji.

Netiek plānota automobiļa konfiskācija, jo to neparedz sankciju jomu regulējošie normatīvie akti. Konfiskācija ir iespējama saskaņā ar muitas jomas normatīvajiem aktiem, it īpaši, ja persona nesadarbosies un atteiksies pildīt muitas iestādes norādījumus, tostarp doties atpakaļ uz Krieviju.