Saeimas priekšsēdētāja amatā ievēlēta Daiga Mieriņa

Pēc ievēlēšanas amatā savā uzrunā Saeimai Mieriņa pateicās deputātiem par doto uzticību, solot apmeklēt katru frakciju. "Manas durvis vienmēr būs atvērtas jebkuram deputātam," teica Mieriņa.

Par Mieriņu nobalsoja 55 deputāti – ZZS, "Jaunās vienotības" un "Progresīvo" deputāti, kā arī atsevišķi "Latvija pirmajā vietā" parlamentārieši, piemēram, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Ainārs un Ričards Šleseri. Pret Mieriņu balsoja 34 parlamentārieši.
Teju uzreiz pēc ievēlēšanas jaunajā amatā Mieriņa kļuva arī par Valsts prezidenta pienākumu izpildītāju, jo prezidents Edgars Rinkēvičs pašlaik uzturas ASV, bet prezidenta prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Saeimas priekšsēdētājs. Viņš šodien attālināti izdevis paziņojumu, ka Mieriņa pildīs Valsts prezidenta pienākumus līdz 23.septembra dienas vidum, kad Rinkēvičs pārradīsies Latvijā. Līdz šodienas Saeimas priekšsēdētāja amata ieņēmēju rokādei prezidenta pienākumi bija uzticēti Edvardam Smiltēnam (AS).

Par otru kandidātu Alekseju Rosļikovu nobalsoja deviņi viņa partijas deputāti, bet 80 balsoja pret.

Kā vienu no pirmajiem izaicinājumiem Saeimai viņa minēja nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu.

Kā ziņots, pirmajās vēlēšanās trīs balsojumos šodien deputātiem neizdevās ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju. ZZS pirmajās vēlēšanās bija izvirzījusi Kūtra kandidatūru.

Kūtris līdz šim bija minēts kā koalīcijā akceptu guvis kandidāts šim amatam, taču pēdējās dienās viņa izteikumi medijos radīja sašutumu un jautājumus par atbilstību amatam. Kūtri amatam virzīja ZZS, lai arī koalīcijas partneri vēlējās, lai ZZS "apdomātos".

Iepriekš jau vēstīts, ka šonedēļ virkne Kūtra izteikumu sabiedriskajos medijos saistībā ar piemēra ņemšanu no notiesātām personām sacēla milzu ažiotāžu un jautājumus par viņa piemērotību amatam. Viņa izteikumi likuši Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) prasīt Kūtra atvainošanos, ko politiķis arī izdarīja, taču jau pēc dažām stundām Latvijas Televīzijas ēterā viņš atkārtoti pauda izbrīnu radījušus apgalvojumus.

Tomēr ZZS Saeimas frakcija nemainīja lēmumu par Kūtra kandidatūras virzīšanu Saeimas priekšsēdētāja amatam.

Daigas Mieriņas biogrāfija

Mieriņa dzimusi 1969. gada 3. martā. 1995. gadā viņa beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti, specializējoties dārzkopībā, savukārt 2009. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi maģistra grādu vispārējā kvalitātes vadībā.

Mieriņa 2001. gadā strādāja Valsts ieņēmumu dienestā kā kontroles daļas galvenā speciāliste. Šī paša gada martā viņa kandidēja Rīgas rajona Carnikavas pagasta padomes vēlēšanās no saraksta "Par savu pagastu" un tika ievēlēta par deputāti.

Savukārt 2009. gada jūnijā Mieriņa Carnikavas novada domes vēlēšanās kandidēja no ZZS, partijas "Jaunais laiks" un partijas "Visu Latvijai!" saraksta un kļuva par novada domes priekšsēdētāju.

2013. gadā Mieriņa kandidējusi Carnikavas novada domes vēlēšanās no "Centriskās partijas "Latvijas Zemnieku savienība" saraksta, kad atkārtoti ievēlēta par Carnikavas novada domes priekšsēdētāju.

2015. gadā Mieriņu no šī amata atcēla, bet aptuveni pēc mēneša – 2016. gada 20. janvārī – iecēla atpakaļ. Novada domes priekšsēdētājas amatu Mieriņa ieņēma līdz pat 2022. gadam, kad kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta, kad tika ievēlēta par Saeimas deputāti.

Savas profesionālās darbības laikā Mieriņa bijusi Latvijas Pašvaldību savienības Revīzijas komisijas locekle, Reģionālās attīstības un sadarbības komisijas locekle, Sporta apakškomisijas locekle, Latvijas Piekrastes Pašvaldību apvienības locekle un Satiksmes ministrijas optiskā tīkla uzraudzības komitejas locekle.

Šodien Saeimā paredzēts lemt arī par citām izmaiņām Prezidija sastāvā.