Satraucoša tendence: augstskolām arvien grūtības aizpildīt budžeta vietas inženierzinātņu jomās
Jaunajam studiju gadam jau ieskrienoties, universitātes tā arī nav spējušas aizpildīt visas budžeta vietas. Lai arī precīzs brīvo vietu skaits vēl nav aplēsts, satraucoša ir tendence, ka daudzās augstskolās pat par valsts naudu nav piepildītas studentu grupas eksaktajās, inženierzinātņu un tehnoloģiju jomās, jo tieši šie jaunie speciālisti darba devējiem ir visakūtāk nepieciešami.
Valsts apmaksāto budžetu vietu arī šogad Latvijas augstskolās izrādījies vairāk nekā studētgribētāju. To atzīst arī Izglītības ministrija, kura gan vēl apkopo datus par aizvien brīvo budžeta vietu skaitu, taču tendences tai jau esot skaidras.
"Jā, mēs no ministrijas puses redzam, ka šīs ir problēma, kas ir no gada uz gadu aktuāla. Ne velti, arī noslēdzoties vienotajai uzņemšanai pamatstudiju programmās, mēs labi redzam to, ka vairumam augstskolu, īpaši attiecībā par dabas un inženierzinātnēm, kas ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm, katru gadu papildu uzņemšanas tiek veikta uz lielu skaitu neaizpildīto vietu," saka IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders.
Piemēram, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē Jelgavā, liels konkurss bijis uz allaž populārajām Veterinārmedinīca un Meža inženieris studiju programmām. Tikmēr pārtikas tehnologos no 40 budžeta vietām izdevies aizpildīt vien 15, Kokapstrādē – no 35 aptuveni 20.
"Tā attiecīgā realitāte bija tāda, ka bija atsevišķi skolēni, kuri vēlējās iestāties, bet to nevarēja izdarīt, jo šajos attiecīgajos centralizētajos eksāmenos rezultātus nebija sasnieguši. Kopumā mēs esam aizpildījuši 80% no visām plānotajām budžeta vietām un es domāju, ka tas ir labs rādītājs. Protams, vienmēr mēs varam vēlēties vairāk," norāda Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studiju prorektore Ilze Beitāne.
Arī mūsu galvenajā inženieru kalvē – Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) – norāda, ik gadu budžeta grupās uzņemt tik daudz studentu, cik valsts no viņiem sagaida, nav viegls uzdevums. RTU gan par lielāko izaicinājumu sauc studentu noturēšanu augstskolā. Kā izrādās, lai spētu sagatavot pietiekamu specialistu skaitu, tehniskā universitāte ik gadu uzņem pat vairāk studentu, nekā ir brīvo budžeta vietu, jau paredzot studentu atbirumu.
"Mēs jau laikus, mums ir pieredze ar šo studējošo atbirumu, kas var veidoties, mēs jau iepriekš zinām, ka atsevišķās studiju programmās, katrā ir citādāks tas līmenis, mēs prognozējam to, cik daudz mums ir jāuzņem studenti vairāk uz šīm budžeta vietām, lai mēs pēc tam izpildītu valsts pasūtījumu," pauž RTU studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane.
Atsevišķās grupās atbirums esot pat 25% un lielākais klupšanas akmens jauniešiem ierasti esot matemātikas, fizikas vai ķīmijas zināšanas. Tieši lielo studentu atbirumu par satraucošāko tendenci sauc arī darba devēji. Tas nozīmē, ka jaunais speciālists nozarei nepieciešamas zināšanas nemaz neiegūst, turklāt no tā zaudē ne tikai tautsaimniecība – arī pašam jaunietim labi apmaksātu darbu, atrast kļūst grūtāk.
"Kopumā mēs esam nobažījušies par to, ka jaunieši nepietiekami izvēlas studijas STEM jomā, bet vēl būtisks aspekts ir, vai viņi iestājas un pabeidz. Jo arī dati rāda, ka īpaši pēdējo gadu absolventiem, viņu ieguvums ir ļoti vērā ņemams. Statistika rāda, ka cilvēki, kuri iegūst augstāko izglītību, šobrīd saņem par 50% vairāk nekā šobrīd vidēji valstī," saka LDDK izglītības un nodarbinātības eksperts Rihards Blese.
Savukārt Izglītības ministrijā vērš uzmanību, ka visām augstskolām būs jāsaņemas un jāsamazina atbirušo studentu skaitu. Šobrīd top jauns finansēšanas modelis, kurā valsts piešķirtās naudas apjoms augstkolām tiks sasaistīts ar tautsaimniecībai sagatavoto absolventu skaitu un viņu nodarbinātības kvalitāti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
