Vai Latvijas darba tirgu atvērs ārvalstniekiem?

Latvijā ir aptuveni 50 000 bezdarbnieku, taču, par spīti tam, darbaspēka trūkumu izjūt vairāk nekā 60% uzņēmēju. Arvien biežāk, lai risinātu šo problēmu, tiek runāts, ka papildu darbaspēks būtu meklējams citās valstīs.

Patlaban situāciju darbaspēka tirgū nedaudz stabilizē Latvijā iebraukušie Ukrainas civiliedzīvotāji. Taču ar to vien nepietiek. Raidījumam "900 sekundes" labklājības ministrs Uldis Augulis sacīja, ka Latvijas darba tirgus tomēr būs plašāk jāatver ārvalstu strādājošajiem.

Uldis Augulis (ZZS)

labklājības ministrs

"Mēs būsim spiesti to darīt, jo mums darbaspēka trūkst. Starp tiem, kas ir darba tirgū, pret tiem, kas ir pensijā, šī attiecība sarūk. Mums nav citu variantu."

Lemjot par darba tirgus atvēršanu, valstij jāvērtē, kādi tieši nodarbinātie ir vajadzīgi. Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam iztrūkums būs visās nozarēs. Un runa ir par vairāk nekā simts tūkstošiem strādājošo.

Līdz šim darbaspēka piesaisti no ārvalstīm kavējušas administratīvas barjeras. Tāpēc Ekonomikas ministrijā top stratēģijas plāns, kas paredz īstermiņā atvieglot iespējas darba devējiem piesaistīt darbiniekus no ārzemēm. Uzņēmēji to atbalsta, taču saka, ka arī tajā būtu jāmaina vairākas lietas.

Gints Miķelsons

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs

"Pirmkārt, stāsts par procedūras vienkāršošanu. Vai nepieciešams likt sludinājumus Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā, turēt tos, zinot, ka tāpat nevar atrast darbiniekus. Tas ir viens, otrs – sašaurināt PMLP lēmumu pieņemšanas termiņus. Varētu sakārtot nodevu apmaksu. Svarīgi paskatīties redakciju, jo Ekonomikas ministrija bija sagatavojusies, ka visa atbildība, ko viesstrādnieki var veikt, nogulsies uz valdi. Jāsabalansē, kas ir profesionālas darba pārkāpumi un kas ir ārpus, jo pilnīgi uzvelt uz darba devēju, ārprāts."

Taču, pirms runāt par masveida darbaspēka iepludināšanu Latvijā, sākumā būtu jāsakārto nodokļu sistēma, virzoties uz konkurētspējīgu, nevis zemo algu ekonomiku.

Artūrs Butāns

Saeimas deputāts (NA)

"Ja nav konkurētspējīgu nodokļu, ja nav izdarīts viss ar atbalsta programmām, un vēl diskriminējam latviešu jauniešus darbaspēka, pieprasot krievu valodu. Tad tas nav drosmīgi. Ir jāizdara mājasdarbs, jāsāk ar pamatlietām, pirms aicinām darbaspēku no trešajām valstīm. Mēs redzam, kas šobrīd notiek Zviedrijā, ar nekontrolētu darbaspēku pieplūdumu. Tas ir nacionālās drošības jautājums. NA būtu pret masveidīgu imigrāciju."

Šogad uz pirmo jūliju bija piešķirti aptuveni 15 000 atļauju – trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai. Visvairāk – transporta, būvniecības un informācijas tehnoloģiju jomā.