Kā sokas objektiem, kas Latvijā turpina cīņu par vietu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā
Kuldīga ir īpaša un skaista pilsēta to jau sen zina ikviens šīs pilsētas iedzīvotājs. Taču kā par to pārliecināt UNESCO pasaules mantojuma komisiju?
Kuldīgas vecpilsētas pārvaldības speciāliste ar Kuldīgas īpašās odziņas meklēšanu nodarbojas 11 gadus. Šovasar izdevās gūt īpaši gaidītu ieguldītā darba novērtējumu.
"Viss ir kārtībā, jautājumu nav un iekļaut, tad ar āmuru sitiens un mēs visi laimīgi un turpinām darbu."
Sintija atminas UNESCO komisijas balsojuma brīdi. Ceļš uz balsojumu ir apkopots vairākās zinātniskās grāmatās, kas ar pētījumu tekstu, attēliem un kartēm pamato Kuldīgas īpašo statusu.
"Mēs paņēmām 1797. Gada karti un elektroniskā veidā ievilkām viņu koordinātēs un uzlikām uz mūsdienu kartes. Tas ko mēs ievērojām, ka 80% viens pret viens sakrīt. Mājiņas, baznīcas, parki, zaļās zonas, gan zilās upes vietas."
Pilsēta, protams, sakrīt ne tikai uz kartes, bet arī realitātē līdz pat smalkākajai detaļai. Tik labi saglabāta Hercogistes pilsēta nav nekur citviet pasaulē.
Vēl viena Kurzemes Hercogistes liecība. Rundāles pils ar dārzu ir skaista un īpaša un ir iekļauta UNESCO vietējā, Latvijas nacionālajā sarakstā.
"Protams, ka baroka laika rezidences Eiropā nav retums," saka Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.
Rundāles pils muzeja direktore ļoti labi saprot, ka viņas vadītajā pilī jāatrod tas, kas varētu ieinteresēt UNESCO pasaules mantojuma saraksta komisiju. Redzot, ka Kuldīgai savu odziņu atrast palīdzēja speciālistu padoms no malas, Rundāles vadība arī gatavojas iet tajā pašā virzienā.
"Mēs esam runājuši ar dažiem no ekspertiem, ne profesionāli apmaksātiem. Tie signāli ko esam saņēmuši, ka ar pašreizējo virzienu, kas izceļ tikai unikālo arhitektūru un vides nozīmi varētu būt par maz, līdz ar to ir jāmeklē tālāk."
Rundāles pārstāvji cer, ka viņiem ceļš uz UNESCO pasaules mantojuma sarakstu aizņems maksimāli piecus gadus, nevis 20 kā tas bija Kuldīgai.
"Tas nav kā skaistuma konkursā, ir ārkārtīgi strikti nosacījumi, jāspēj pārliecināt cilvēkus sākot no Rīgas līdz Namībijai un atpakaļ."
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas vadītāja uzsver, ka iekļūšana pasaules mantojuma sarakstā prasa ļoti daudz darba. Tāpēc viņa cer, ka nesenais Kuldīgas piemērs palīdzēs arī citiem Latvijas dabas un kultūras objektiem sasniegt mērķi.
"Līdz ar šo ierakstu mēs esam izdarījuši daudz, bet es domāju, ka neesam izdarījuši pietiekami. Ceram un gaidām, ka mums būs vēl pasaules mantojuma vietas."
Ceļā uz UNESCO pasaules mantojuma sarakstu ir arī plašākā vikingu apmetne Baltijas valstīs, kas atrodas Grobiņā. Tāpat arī tiek virzīta Daugavas deviņu loku iekļaušana.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
