Šova "Hits 300 minūtēs" dalībniece Ksenija Runce: Nenožēloju profesijas izvēli. Aktiermāksla ir veids, kā dzīvoju

Sarunā ar portālu tv3.lv Ksenija atklāj, ka kopš bērnības māksla bijusi viņas dzīves sastāvdaļa, to veicinājis tēta radošums – ģitāras spēle, jau bērnudārzā viņa spēlējusi Sarkangalvīti, bet jau skolā ar izteiksmi lasījusi dzejoļus, piedalījusies daiļlasīšanas konkursos, ar laiku atklāts dziesmu rakstīšanas talants.

Šova "Hits 300 minūtēs" atlasē Kenija nodziedājusi savu dziesmu, kā arī dziesmu ar tautiskuma motīviem.

Atlase un konkurence Ksenijai nebija šķērslis, aktieru kursā viņa bijusi viena no mērķtiecīgākajām, ambiciozākajām studentēm. Konkurence paplašina vēlmi virzīties un gūt panākumus.

"Mani mulsināja tas, ka šovā piedalās mana vecuma cilvēki, vēl vecāki mākslinieki, jaunāki, pat bērni. Likās, ka tas nav godīgi, jo par bērniem nereti balso tāpēc, ka viņi ir bērni, tam nav nekāda sakara ar viņu spējām. Vienalga bija interesanti, bija laba atmosfēra. Bieži vien domājam, ka realitātes šovos ir daudz intrigu, melu, mums tā nebija, iespējams, savu lomu spēlē mūsu latviešu mentalitāte, viss bija ļoti draudzīgi," tā Ksenija.

Ikdienā Ksenija pasniedz bērniem aktieru meistarību un spēlē jaunatnes teātrī "Inspire". Aktrise mēģinājusi tikt kādā no lielajiem teātriem, bet tas nav tik viegli, jo visur jau ir nostiprinājies kolektīvs.

"Es neapstāšos, turpināšu mēģināt. Varbūt šova ietekmē kāds teātris mani pamanīs un piedāvās darbu. Ļoti vēlos darboties teātrī, tas ir tas, kam tiecos jau no bērnības, nav tā, ka 12 klasē izlēmu, ka kļūšu par aktrisi, es to zināju, jau no mirkļa, kad sāku staigāt. Sākumā darbs ar bērniem radīja pārdzīvojumus, domas par to, ka tas ir viss, manas karjeras virsotne, nu saprotu, ka man tas palīdz augt kā māksliniecei," stingri nosaka Ksenija.

Aktrise piebilst, ka radošām personībām ir būtiski saglabāt bērnu sevī, tas palīdz atslābināties un nebaidīties būt muļķīgiem. Ja tiek pazaudēta šī bērnības, viegluma sajūta, tad vairs nav iespējams radīt. Darbs Ksenijai palīdz saglabāt iekšējo harmoniju, jo no bērniem izstarojas gaiša enerģija.

"Aktiera darbs nav par naudu un slavu, ja vien tu neesi Holivudas zvaigzne. Pirmajā kursā profesors mums teica, ja kāds ir atnācis naudas un slavas dēļ, var izņemt dokumentus un doties prom. Es kļuvu par aktrisi, jo aktiermāksla ir mana dzīve, tas nav hobijs, bet veids, kā dzīvoju. Daudzi kursā teica, ka vajadzējis izvēlēties profesijas, kur vairāk var nopelnīt, atstājot skatuvi kā hobiju, es tā nespētu," prāto Ksenija.

Aktrise aizdomājas par to, kāpēc daudzi domā, ka nauda padarīs viņus laimīgus? Ja paralēli ir iespēja darīt darbu, kuru mīli, apmeklēt darbu ar prieku, baudīt notiekošo, ja ir iespēja strādāt darbu, kur vēlies atrasties dienu un nakti! Ksenija ir pārliecināta, ka ne jau naudā slēpjas laime!

"Mācoties Sanktpēterburgā, satiku daudzas topošās aktrises no citām skolām, kas pēc nosaukuma skaitījās, varbūt, labākas, kaut gan nav jau nozīmes skolai, bet talantam, viņām bija deguni gaisā, viņas vērtēja sevi augstāk par citiem. Mums skolotāji mācīja saglabāt cilvēcību, nepazaudēt to, arī gūstot panākumus, mūs mācīja palikt vienmēr cilvēkiem," atceras Ksenija, parādot, ka zvaigžņu slimība viņu nebaida.

Šova dalībniece aizdomājas, ka mūsdienās aktieris nav tikai aktieris, ir jāprot tik daudz lietas, jo vairāk talantu, jo labāk. Tāpēc arī viņa ir droša, ka viņas panākumi mūzikā ir tikai pluss karjerai.

"Nenožēloju profesijas izvēli, pat ja šobrīd man nesanāk tā, kā gribu. Man teātris ir pats svarīgākais, mīlu teātra skatuvi vairāk nekā kino, teātris manās acīs ir dzīvs, uz skatuves uzreiz esi kontaktā ar skatītāju, vēlies dot un ņemt. Nevar aizmirst arī valodu, ar to problēma, nesaprotu, kas būs un kā, jo mana sarunu valoda ir krievu valoda. Es ļoti mīlu un cienu latviešu valodu, bet tā, kā tā nav mana pirmā valoda – man ir akcents, saprotu darbs ar skolotāju to var noņemt. Iespēju ir daudz, ja ne šeit, vienmēr var braukt tālāk un mēģināt, galvenais nezaudēt cerību," smaida Ksenija.

Jaunā aktrise ir filmējusies arī vienā projekta, mazā lomā, bet domā, ka tas ir sākums, veids kā izpausties. Filmēšanas laukumā bijusi patīkama atmosfēra, viņa saņēmusi daudz uzmanības, Ksenijai pat licies, ka viņa to visu nav pelnījusi. Šādas mazas uzvaras rada pārliecību, ka viss lēnām iegriežas vajadzīgajās sliedēs.

Analizējot sevi, Ksenija atzīst, ka reizēm ir palaidusi garām kādas iespējas, jo baidījusies spert pirmo soli nezināmajā, tā ir viena no viņas problēmām.

"Tas nav slinkums vai izdegšana. Bet nesaprašana, kurā virzienā doties. Domāju, ka, atsakoties no kādām iespējām, neesmu neko zaudējusi, vienkārši nav bijis īstais laiks. Zinu, ka viss būs labi, to sev atgādinu, citādi, kāpēc censties?! Tas nav tāpēc, ka uztraucos, ko padomās citi, bet tāpēc, ka šaubos par sevi. Visu laiku cenšos atrast balansu, to traucē arī tas, ka pēc horoskopa esmu svari," atklāj Ksenija, piebilstot, ka lielu lomu spēlē arī pelēkās peles mentalitāte – pastāvēšu maliņā, zemāk par zāli.

Aktrise uzlikusi par vienu no saviem dzīves uzdevumiem tikt galā ar šo nepārliecinātību.

Pēc iekļūšanas "Šovs 300 minūtēs" Ksenija sākusi aizdomāties par to, kāpēc pārtraukusi apmeklēt vokālās nodarbības. Viņai ir daudz savu dziesmu, kas uzrakstītas, nu jāattīsta viss tālāk.

"Dziesmas ir krievu valodā, tātad šobrīd nav tik aktuālas, angļu un latviešu valodā labāk cilvēki uztvertu, bet valodā, kurā ikdienā runāju – varu labāk izteikties, labāk nodot to vēstījumu, kas manā dvēselē. Dziesmas ir ar dziļu jēgu, kad rakstu jūtu, ja nepateikšu sakāmo, tad nomiršu," skaidro Ksenija.

Šova dalībniece ir droša, ka viņas mūzikai būtu klausītājs, jo vairums mūsdienu mūzikas tendēta uz to, lai pakustētos, padejotu un aizmirstu, viņas dziesmas atsauksies cilvēku sirdīs.

"Dziesmas rakstu mājās, spēlēju klavieres, dziedu un ierakstu diktofonā. Ierakstīt studijā ir ļoti dārgs prieks, bet ceru, reiz tas izdosies. Iespējams, tieši dalība televīzijas šovā mani motivēs. Dziesmu tēmas ir par dažādiem maniem dzīves posmiem, kad studēju daudz rakstīju, ka ilgojos pēc mājām, pēc dzimtenes, ja nelaimīga mīlestība rakstu par to, rakstu arī par mīlestību, kas ir veiksmīga," smejas Ksenija, prātojot, ka dziesmas ir kā viņas dzīves puzles gabaliņi, saliekot kopā – veidojas bilde.

Parasti, piesēžoties rakstīt dziesmu, uzreiz atnāk melodija vai vārdi, reizēm uzrakstās pants un piedziedājums, bet pārējais pēc divām vai trīs dienām.

"Atceros, ka universitātē spēlēju klavieres un dziedāju, pienāca puisis un klausījās dziesmu, pēc tam teica, ka nezina, kas jāpārdzīvo, lai ko tādu radītu. Es nevaru teikt, ka man sarežģīta dzīve, vai bijusi grūta bērnība, esmu vienkārši dziļš cilvēks, jūtu apkārt notiekošo, esmu apveltīta ar lielu empātiju, rakstot – atbrīvojos no emocijām. Es vienmēr visu "uzsūcu" sevī, tāpēc parasti esmu melanholiska, pārdzīvoju, domāju, esmu gatava cīnīties par taisnību," nosaka Ksenija.

Aktrise interesējas par filozofiju, daudz lasa, jo vēlas labāk iepazīt sevi, pasauli, izprast cilvēkus, to, kāpēc esam tādi, kādi esam. Ksenijai tas ir būtiski, tas palīdz translēt mākslā to, ar ko viņa cīnās, lai apkārtējie saprot, ka nav vieni.

"Vēlos uzveikt bailes, neticību, pasauli, netaisnību, bet kopā! Tagad tāds laiks, kad jāapvienojas, bet līdzīgi domājošiem, lai ir no kā paņemt ko jaunu un arī pamācīt ko jaunu. Diemžēl, pagaidām nepazīstu daudz līdzīgi domājošos un nav arī dzīves skolotāju," prāto Ksenija.

Brīvajā laikā dziedātāja labprāt pastaigājas, viņa dievina dabu un klusumu, laiks tiek veltīts arī mīļajiem, grāmatām, vientulībai un fotogrāfijai.

Ksenija vēlētos arī filmēt, un radīt dokumentālus darbus, iemūžinot cilvēkus, viņu dzīves, tas ir hobijs, ko viņa vēlētos attīstīt!

Šovu "Hits 300 minūtēs" skaties katru sestdienu un svētdienu telekanālā 3 Pluss!