Pirmo reizi ideja par pāreju uz vasaras laiku radusies jau 18. gadsimtā. Vispirms to īstenoja Apvienotajā Karalistē 1908. gadā. Savukārt mēs Latvijā pulksteņa rādītājus pagriežam jau kopš 1981. gada. Sastaptajiem rīdziniekiem domas dalās, vai nepieciešams pārtraukt laika mainīšanu.
Māmiņa Renāte uzskata, ka nav nepieciešams atcelt pāreju uz ziemas laiku. Lai gan viņai patīk, ka ilgāk ir gaišs, sieviete neizjūt diskomfortu. Savukārt Mārcis gan uzskata, ka būtu beidzot jāpārtrauc pulksteņu rādītāju griešana, viņš neizprot tā jēgu.
Vienīgās valstis Eiropas daļā, kuras nepāriet vasaras laikā, ir Krievija, Islande, Baltkrievija un Turcija. Lai gan 2019. gadā Eiropas Komisija izteica priekšlikumu pāriet uz vienotu laiku, tomēr, sākoties Covid-19 pandēmijai, diskusijas pārtrūka un pie kopīga redzējuma tā arī nenonāca. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Normunds Freibergs skaidro, ka šobrīd nav iepriecinošu jaunumu, tuvāko gadu laikā pāreju uz ziemas un vasaras laiku nav paredzēts atcelt. Sākotnēji šāds lēmums pieņemts ekonomisku apstākļu dēļ.
Veselības treneris Māris Žunda gan uzskata, ka vajadzētu atteikties no pārejas uz ziemas un vasaras laiku, jo rezultātā tiek ietekmēts cilvēka miegs. Viņš iesaka cilvēkiem jau laikus tam sagatavoties.
Visjūtīgākie uz pārmaiņām esot bērni un pusaudži, kā arī cilvēki ar hroniskām saslimšanām un psihiskajām slimībām, taču mazāk jūtīgi ir vecāka gadagājuma cilvēki. Citiem pierast pie izmaiņām prasa pat nedēļu vai vairāk.
Latvijas miega medicīnas biedrības valdes vadītāja, sertificēta pediatre Marta Celmiņa skaidro, ka pētījumos ir pierādīts, ka, pārejot uz ziemas vai vasaras laiku, notiekot vairāk avāriju, cilvēkiem grūti koncentrēties.
Šoruden pulksteņa rādītāji būs jāpagriež stundu atpakaļ 29. oktobrī pulksten 4.00 no rīta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
