Rūgtums pēc Dziesmu svētkiem: "Sidraba birzī" vēlas dzirdēt arī latgaliešu valodu
Latgales kultūras un sabiedriskie darbinieki pauž nožēlu, ka šovasar notikušo Dziesmu svētku kopkora koncertos tikpat kā neviena dziesma neskanēja latgaliski. Vēstulē kultūras ministrei Agnesei Loginai (P) un citām amatpersonām aicināts nākotnē svētkos nodrošināt būtiskāku vietu Latgales kultūrvēsturiskajām tradīcijām.
Biedrības "Latgolys Saeima" un domubiedru rakstītā vēstule tapusi pirms 2. novembrī gaidāmās šīsvasaras XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku izvērtēšanas konferences "Tradīcija. Līdzdarbība. Turpinājums", izsakot viedokli par svētku koprepertuāra nākotnes scenārijiem.
#DzSv2023 izvērtēšanas konference jau pēc mazāk nekā divām nedēļām! Ja vēlies pievienoties klātienē, aicinām reģistrēties līdz 25. oktobrim: https://t.co/JrAxZFeO1j. Vairāk info šeit: https://t.co/ow3AlRL6n2 pic.twitter.com/Du0sxmHt9d
— Dziesmu svētki (@Dziesmu_svetki) October 22, 2023
Daudzi Latgales latvieši bijuši neizpratnē par to, ka aizvadīto Dziesmu svētku "kopkora koncertos neskanēja neviena dziesma Latgales latviešu (latgaliešu) valodā", – atzīmēts vēstulē. Izņēmums bijis vien neliels fragments lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" prologā (Valts Pūce, Inese Zandere "Nācēji").
Cik burvīgi, ka mums, Latvijai, ir kas tik dvēseliski augsts un dzidrs kā Dziesmu un deju svētki! Kaut reizi 5 gados, ja ne citādi, sevī to jūtam un izbaudām.
Un vēl burvīgāk, ka ir cilvēki, kas spēj šo dvēseles gaišumu būt, kopt, darīt un dot citiem arī ikdienā. Kopā augšup! pic.twitter.com/xFLo3XNYdv— inga (@lidzigsezim) July 9, 2023
Vēstules autori atsaucas uz Latviešu vēsturisko zemju likumu, kā arī atzīmē, ka latviešu tautai vēsturiski izveidojušās divas latviešu rakstu valodas, kas ir latviešu nācijas kopēja bagātība. "Latviešu Dziesmu un deju svētku uzdevums ir šīs vērtības attīstīt un nostiprināt," minēts vēstulē.
"Tāpēc mums ir svarīgi, lai lielkoncertos no Mežaparka Lielās estrādes ("Sidraba birzs") skan dziesmas arī latgaliešu valodā talantīgāko Latgales diriģentu vadībā."
Runājot par pūtēju orķestru koncertu, Latgales pārstāvji atzīmē, ka 2023. gada svētkos izvēlētā pieeja repertuāra izvēlē novadu virsdiriğentiem piešķīrusi "nenozīmīgu lomu". Salīdzinot – 2013. un 2018. gada svētkos novadu virsdiriģentiem bijusi lielāka iespēja repertuārā iekļaut novadam raksturīgus skaņdarbus.
Ar fanfarām un tautasdziesmām aizvadīts orķestru lielkoncerts "Laiks iet pāri"!
Koncerts veidots kā ceļš no pūtēju orķestru tradīcijas aizsākumiem līdz mūsdienīgam skanējumam.
Vakara noslēgums tika aizvadīts zaļumballes noskaņās! pic.twitter.com/Ql1OER0aZG— Rīga (@RigasDome) July 6, 2023
Kā pozitīvs piemērs vēstulē izcelts šīs vasaras svētku deju lieluzvedums "Mūžīgais dzinējs".
"Pēc svētkiem varēja dzirdēt daudz labu vārdu par Latgales deju bloku, kur Latgales līksmā un smeldzīgā tautasdziesma bija labi iedzīvojusies horeogrāfijā, veidojot spilgtu lieluzveduma kulmināciju," minēts vēstulē. "Arī starp virsvadītājiem un virsvadītāju asistentiem bija latgalieši."
"Mūžīgais dzinējs" – skaists ceļojums pa Latvijas novadiem, bet nu tas Grande Finale bija kosmoss! Paldies @Dziesmu_svetki, paldies 17’000 dejotājiem, skolotājiem, ģimenēm un visiem mūsu mūžīgajiem dzinējiem. pic.twitter.com/ZKKeprJpk9
— Andris Rubīns 💙💛 (@Rubins) July 9, 2023
Vēstule, ko parakstījis biedrības "Latgolys Saeima" vadītājs Arnis Slobožaņins un vēl 27 kultūras un sabiedriskie darbinieki, iesniegta kultūras ministrei, kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra vadībai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
