Ar SEB Bankas atbalstu veidotajā TV3 raidījumā "Pēdas. Kas paliek pēc tevis?" Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena norāda, Baltijas jūra ir unikāla, tā ir kā liels ezers – ar lēnu ūdens apmaiņu. Baltijas jūra ir arī viena no lielākajām iesāļā ūdenstilpēm pasaulē, līdz ar to šeit attīstījusies ļoti unikāla ekosistēma.
"Baltijas jūrā ūdens apmaiņa notiek reizi 30 gados. Viss, ko mēs ieliekam Baltijas jūrā, paliek tur ilgu laiku. Līdz ar to atveseļošanās notiek lēnām," pauda Jentgena.
Baltijas jūru galvenokārt ietekmē lauksaimniecība un notekūdeņi. Jentgena gan norāda, ka notekūdeņu piesārņojums ir mazinājies, jo pēc padomju savienības Latvijā izveidotas vairākas notekūdeņu attīrīšanas stacijas.
"No lauksaimniecības nozares joprojām nāk piesārņojums. Mēs mēslojam laukus, jo vēlamies, lai ir labāka raža. Bieži vien nepiedomājam pie tā mēslojuma tik ļoti, cik vajadzētu, līdz ar to liela daļa – līdz pat 80% šī mēslojuma – tiek ieskaloti upēs un ezeros un nonāk jūrā. Šis mēslojums palīdz augt augiem uz lauka, kāpēc tad, lai tas nepalīdzētu augt augiem jūrā? Tas dara tieši to pašu, un šeit rodas tā lielā problēma – mēs pārbarojam jūru, augi saaug, un tas izjauc ekosistēmu. Tad mēs vēl pa virsu "uzberam" pārzveju, kas izjauc barības ķēdes jūrā, pastiprina aļģu augšanu… Jūrā tiešām ir daudz problēmu," stāsta Jentgena.
Piesārņojuma ietekmē savairojas aļģes, kas jūrā rada bezskābekļa zonas – apmēram trešdaļa Baltijas jūras ir mirusi.
"Lai dzīvotu, visiem organismiem ir nepieciešams skābeklis. Aļģes jūrā veido biezu slāni, caur šo slāni saules gaisma netiek cauri. Saules gaisma ir tā, kas palīdz fotosintēzei, būtībā dažādiem augiem radīt skābekli jūrā. Ja mēs neielaižam saules gaismu augiem, tie nevar radīt skābekli, līdz ar to jūra sāk mirt," skaidro Jentgena.
Eksperte aicina pievērst uzmanību sadzīvē izmantotās ķīmijas un kosmētikas produktu sertifikātiem, piemēram, "Ecocert", "Nordic Swan Ecolabel" – tie apzīmē produktus, kas ir videi draudzīgāki un nekaitē ūdeņu kvalitātei.
Skaties raidījumu "Pēdas. Kas paliek pēc tevis?" no 1. oktobra svētdienās pulksten 17.45 kanālā TV3 un pēc tam arī portālā "tv3.lv" un platformā "TV3Play".
Raidījumā “Pēdas. Kas paliek pēc tevis?” vides aktīviste un TV personība Kristīne Garklāva kopā ar dažādiem ekspertiem 12 sēriju garumā izzinās, kā ilgtspēja ietekmē mūsu dzīvi un pasauli kopumā. Neaizmirsīsim arī par finansiālo aspektu. Kopā ar divām ģimenēm eksperimentā skaidrosim, vai mainot paradumus, iespējams samazināt savu klimata pēdu un ietaupīt naudu. Savukārt jaunā rubrikā saruna ar iedvesmojošu personību, kura jau šobrīd dzīvo ilgtspējīgi. Ēterā no 1. oktobra svētdienās plkst. 17.45 TV3. Raidījums tapis sadarbībā ar SEB banku.
