Vairāk nekā 40 skolās būs iespēja apgūt latgaliešu valodu

Ineta Misāne latgaliešu valodu pasniedz jau piekto gadu. Sākumā caur novadpētniecības stundām, tad pateicoties Latvijas valsts mežu (LVM) atbalstam un šogad pirmo reizi tam naudu atvēlējusi arī izglītības ministrija.

"Šodienas stundas plāns ir iziet krāsas un vēlāk nostiprināt tās caur kaitu jeb spēli, kas saucas miesas kaita," skaidro Ludzas pilsētas vidusskolas latgaliešu valodas skolotāja Inese Misāne.

Reizi nedēļā trešklasnieki mācās latgaliski rakstīt, lasīt, skaitīt – izmantot latgalisko ikdienā.

"Grūtības ir tikpat, cik mācot jebkuru citu valodu. Ir bērni, kas atceras, kas neatceras to pašu angļu valodu mācoties. Daudziem sanāk, ka tā ir tuva valoda, jo baba, dzeds vēl runā," stāsta Misāne.

Interese par latgaliešu valodas pulciņu liela. Šajā klasē to izvēlējušies pilnīgi visu bērnu vecāki.

"Mēs strādājam radoši, mēs spēlējamies, dziedam, mums ļoti patīk caur aktivitāti, kustību, ne tik daudz tā nav tāda standarta stunda," stāsta skolotāja Misāne.

"Mums vajadzēja mest kauliņu un izkritīs piemēra 1 ružova golva un viņam vajag sakrāsot," stāsta skolēns Ermīns.

Lauris par latgaliešu valodas mācīšanos saka: "Forši! Visādus jaunus vārdus var iemācīties." Un skaidro, ka tā ir drusku līdzīga latviešu valodai, bet atšķiras.

Latgaliešu valodas fakultatīvu, lai gan mazākā skaitā, bet apmeklē arī vidusskolēni. Rasma neslēpj – līdz 10.klasei latgaliskais viņu interesēja maz.

"Varbūt ar vecumu tas kaut kā iegāja, ka tu sāc interesēties par savu valodu kaut ko, kas te notiek. Es diezgan daudz izmantoju latgaliešu valodu, jo es ģimenē runāju, dažreiz ar vecākiem parunāt, ar vecmammu, jo viņa runā tikai latgaliešu valodā," stāsta Ludzas pilsētas vidusskolas 12. klases skolniece Rasma Vonda.

Valsts atbalsts latgaliešu valodas saglabāšanai un izkopšanai bijis fragmentārs, piemēram, izglītības jomā nauda līdz šim nekad nebija piešķirta. arī medijos par to runāja maz un šķita, ka šis jautājums satrauc vien reto. tomēr pēdējos gados situācija krietni mainījusies.

Šobrīd latgaliešiem ir ne vien visā Latvijā atpazīstamas grupas, bet pat pašiem savs medijs latgaliski. Notiek arī dažādi projekti, piemēram, Bolsu tolka, kur latgaliski aicina ierunāt tekstus tehnoloģijām.

"Liekas, kādēļ vispār uztraukties par latgaliešu valodu, taču tā ir latviešu valodas daļa, valsts valodas likumā ir pateikts, ka mēs to atbalstīsim un attīstīsim un šajā brīdī ir tā sajūta, ka visus gadus jūs to esat teikuši, bet kur tad ir? Tad nu tagad pamazām ir," stāsta portāla "lakuga.lv" redaktore, latgaliešu kustības aktīviste Edeite Laime.

Tas gan nav nācis viegli – tas prasījis neatlaidīgu nevalstisko organizāciju un Latgales pārstāvju darbu. Tiesa gan, arī pašā Latgalē novērtēt sasniegto vēl jāmācās.

"Ir daļa, kam tas ir pašsaprotami – es taču runāju, ko man tur palīdzēt, bet kopumā es teiktu, ka varētu gribēt vairāk. piemēram, ar zīmēm latgaliski, nav tā, ka visur ar sajūsmu to uzņem. arī citi cilvēki gaida, ka tu atbrauksi uz latgali un ar tevi runās latgaliski, bet tā nav šī brīža realitāte pagaidām," stāsta "lakuga.lv" redaktore.

Vai tagad viss izdarīts? Noteikti nē – par to, ka latgaliskais nepieciešams, esot jāatgādina bez mitas, pretējā gadījumā atbalsts atkal saruks.

"Tas ir tas, ko es arī sagaidu, ka mēs paši pastāvam par to, kas mums ir svarīgi," saka "lakuga.lv" redaktore.