"Šaut? Noteikti nē!" Lēmumu izšaut Rīgā ieklīdušās mežacūkas vērtē neviennozīmīgi
Pirms neilga laika sociālajos medijos publicēti vairāki video, kuros iemūžināti lieli mežacūku bari, kas klīst Rīgā, Pārdaugavā, Bieriņu apkaimē, kā arī Mārupē. Kamēr vieni priecājas par ciemiņiem no meža, citi uztraucas par savu, tuvinieku un mājdzīvnieku drošību, pārliecinājās "Bez Tabu", izlasot komentārus internetā un aptaujājot Bieriņu apkaimes iedzīvotājus. Par iemesliem, kāpēc meža dzīvnieki ierodas pilsētā, raidījumam stāstīja Jānis Ozoliņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" vadošais pētnieks: "Pilsētas nomales, kur ir parki, ozoli ar zīlēm, zālājs, kurā dzīvo sliekas un cita radība, arī atkritumi – tas viss viņām [mežacūkām] der kā barība. Šobrīd mežacūku ir daudz."
Ozoliņš norādīja, ka mežacūka ir fiziski spēcīgs dzīvnieks, kurš spēj sevi aizstāvēt. Ja jutīs, ka ir apdraudēta, var uzbrukt un nodarīt nopietnas traumas, piebilda Ozoliņš.
Lai mazinātu Āfrikas cūku mēra izplatības risku, no medniekiem saņemts ieteikums šīs mežacūkas izmedīt, informēja Rīgas pašvaldībā. Par to panākta vienošanās vietvaras Medību koordinācijas komisijā. Vairāki Bieriņu apkaimē sastaptie iedzīvotāji gan pauda neizpratni par šādu lēmumu, uzskatot, ka dzīvniekus var noķert un atbrīvot mežā tālāk prom no pilsētas.
Ja agrāk šādās situācijās meža dzīvniekus ķēra un nogādāja atpakaļ mežā, Āfrikas cūku mēra dēļ šādu praksi vairs nepiekopj, skaidroja mednieks.
Līdz šim mēs viņas ķērām un pārvedām uz citu teritoriju, kur laidām vaļā. Tagad regulējums to vairs neatļauj. Tas ir pretlikumīgi. Tā ir Eiropas Savienības regula, jo cūku mēris ir ekonomiku un drošību ļoti graujoša infekciju slimība. Pa ielām neviens nestaigās. Konkrēti ir runa par Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas teritoriju, tā saucamajām Spilves pļavām, kur ir vairāk nekā 1400 hektāru mežu, krūmāju un pļavu. Tur arī tās cūkas dzīvo, tur arī tiks medītas. Neviens pa ielām ar ieročiem un suņiem nav skraidījis, neskraida un neskraidīs.
Mednieks arī informēja, ka nošauto dzīvnieku gaļa, ja būs droša ēšanai, paliks medniekiem.
Mežacūku kautķermenis un gaļa tiek realizēta atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta vispārējiem noteikumiem. Tiek pārbaudīta uz Āfrikas cūku mēri un trihinelozi. Atkarībā no analīžu rezultātiem tiek vai nu utilizēta, vai izlietota pārtikā. Ja drīkst paturēt, patur mednieki.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
