Pieaugušo izglītība, vai tiešām "uz papīra"?

Kādas problēmas konstatētas pieaugušo mūžizglītībā?

Valsts kontroles (VK) Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Signe Znotiņa – Znota "tv3.lv" uzsver – būtiski, lai darba tirgus vajadzībām atbilstošās izglītības programmas nepaliek tikai "uz papīra", bet tās tiešām īsteno (iepriekš lielu daļu no tām faktiski neīstenoja). Lai gan attiecīgajās nozarēs prognozēja strādājošo pieprasījumu, neviena izglītības iestāde nepieteicās tās nodrošināt vai arī nebija pietiekamas atsaucības tās apgūt. Piemēram, netika īstenotas izglītības programmas būvniecības nozarē (apdares darbu tehniķis, betonētājs, bruģētājs, būvkonstrukciju montētājs, ēku būvtehniķis, flīzētājs u.c.), metālapstrādē un ķīmiskajā rūpniecībā.

VIAA projektā notika diskusijas par neīstenotajām izglītības programmām. Secināts – nedrīkstētu būt situācija, ka valsts profesionālā izglītības iestāde, kurā ir investēti līdzekļi aprīkojumā, lai attīstītu profesionālo izglītību noteiktā nozarē, nepiedāvā tālākizglītības programmas, kuras pieprasa nozare. "Diemžēl risinājums šai problēmai nav rasts," uzsver Znotiņa – Znota.

Izglītības iestādes kūtras pieteikties tālākizglītības programmām

Pašlaik Latvijā pieaugušo izglītību neorganizē tā, lai Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un VIAA īstenoto projektu līdzekļus (galvenais instruments, ar ko valsts nodrošina iespēju pieaugušajiem apgūt darba tirgum vajadzīgās prasmes un mazināt bezdarba risku) izlietotu pēc iespējas efektīvāk un rezultātā iegūtu ne tikai katrs mācību dalībnieks individuāli, bet valsts kopumā, secināts VK revīzijas ziņojuma kopsavilkumā. Turklāt nozīmīga daļa profesionālās tālākizglītības programmu (NVA projektā – 55%, bet VIAA projektā aptuveni 73%) netika īstenotas: lai gan tās bija apstiprinātas, jo attiecīgajās nozarēs prognozēja darbinieku pieprasījumu, neviena izglītības iestāde nepieteicās tās nodrošināt vai arī nebija pietiekama pieaugušo atsaucība tādas apgūt.

Piemēram, VIAA projektā ķīmiskās rūpniecības nozarē četrās projekta kārtās realizēta tikai viena no 13 šajā nozarē apstiprinātajām profesionālās tālākizglītības programmām, lai gan saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm līdz 2025. gadam šajā nozarē papildus vajadzēs vairāk nekā 3000 darbavietas dažādās šīs nozares profesijās.

Nav arī tā, ka NVA un VIAA mērķtiecīgi veicinātu mācību vajadzību sarakstos apstiprināto izglītības programmu īstenošanu, secināts VK revīzijā. Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nerada risinājumus, lai tās padotībā esošās valsts profesionālās izglītības iestādes, kurās ir investēti līdzekļi infrastruktūrā, aprīkojumā u.c., īstenotu nozaru pieprasītās izglītības programmas pieaugušajiem. Piemērs esot Rīgas Valsts tehnikums, kam VIAA projekta 4., 5. un 7. kārtā bija apstiprināta profesionālās tālākizglītības programma kvalifikācijai "Mašīnbūves tehniķis", kura attiecīgajā periodā bija licencēta, tomēr izglītības iestāde pieteikumu izglītības programmas īstenošanai neiesniedza.

Rīgas Valsts tehnikums savu iesaisti pieaugušo izglītības nodrošināšanā vērtē kā aktīvu

Rīgas Valsts tehnikuma Pieaugušo izglītības centra vadītāja Andra Zenčaka gan norāda, ka Rīgas Valsts tehnikums aktīvi iesaistās pieaugušo izglītības pakalpojumu sniegšanā, ar plašu izglītības programmu un mācību ieguves veidu/formu piedāvājumu. "Izglītības iestāde piedāvā izmantot gan formālās, gan neformālās izglītības sistēmas iespējas. Rīgas Valsts tehnikumā ir iespējams apgūt jebkuru tehnikumā licencēto un akreditēto izglītības programmu, piemēram, automehāniķis, elektrotehniķis, programmētājs, datorsistēmu tehniķis, loģistikas darbinieks, elektrovilciena vadītājs (mašīnists) u.c. Mācību programmas var izmantot gan fiziskas personas, gan uzņēmumi – darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai," viņa saka.

"Iegūt kvalifikāciju, nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu, tas ir, novērtējot praktiskās un darba dzīves laikā iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences, var arī jebkurā no piedāvātajām izglītības programmām," pauda Zenčaka, plašāk VK pārmetumus nekomentējot.

Arī Rīgas Celtniecības koledžas (RCK) sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Vaska norāda, ka RCK piedāvā izglītību būvniecības, arhitektūras un restaurācijas jomās vidējā profesionālajā (4.LKI) un īsā cikla profesionālajā augstākajā līmenī (5.LKI). Abos izglītības līmeņos vispopulārākā ir arhitektūras joma.

Interesenti kūtri piesakās mūžizglītības programmām

Vineta Vaska

Rīgas Celtniecības koledžas (RCK) sabiedrisko attiecību speciāliste

"Esam uzsākuši arī darbu pie mūžiglītības vai pieaugušo izglītības piedāvājuma būvniecības jomā, taču saskaramies ar izaicinājumu – mūžiglītības programmu apguves interesentu trūkumu, kas apgrūtina programmu realizāciju. Attiecīgi šeit saskatam gadu desmitiem, tieši būvniecības nozarē, radušos specifisko situāciju – nozarē ilgus gadus ir dominējis pieprasījums pēc lētākā darba spēka (attiecīgi lētākā piedāvājuma principam), kas arī nosaka prioritātes – darba spēka izmaksas ne kvalifikācija. Līdz ar to ir grūti motivēt vai piesaistīt interesentus mūžizglītības programmām."

Kādus risinājumus saredz koledžā?

"Nosakot izglītības iestādēm kā obligātu mūžizglītības vai pieaugušo mācību programmu piedāvājumu, būtu ļoti svarīgi arī valstiskā vai likumdošanas līmenī regulēt šo piedāvājumu izmantot, attiecīgi veidojot abpusēji atbalstošu struktūru," norāda Vaska.

Tikmēr VK revīzijā iesaka IZM, Labklājības ministrijai (LM) un EM izvērtēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un VIAA funkcijas pieaugušo mācību plānošanā, organizēšanā, uzraudzībā un novērst to pārklāšanos, lai sekmētu pieaugušo mūžizglītību. Bet valdībai būtu jāizvērtē NVA un VIAA funkcijas pieaugušo mācību plānošanā, organizēšanā, uzraudzībā un novērst to pārklāšanos, bet Cilvēkkapitāla attīstības padomei – jāizvērtē NVA un VIAA funkcijas pieaugušo mācību plānošanā, organizēšanā, uzraudzībā un jānovērš to pārklāšanos.

Pieaugušo izglītība jāuzrauga vienai iestādei, iesaka VK

VK sagaida, ka pieaugušo izglītības programmas plānos, organizēs un tās uzraudzību organizēs viena iestāde. Tā tiktu nodrošināts, ka sistēma
ir skaidra un saprotama visiem iesaistītajiem, vienlaikus samazinot arī administratīvo slogu. Tikmēr IZM, ņemot vērā IKVD darbības mērķi, jāizvērtē IKVD uzdevumus pieaugušo izglītības projektos īstenoto izglītības programmu uzraudzībā. VK sagaida, ka IKVD atbilstoši tam deleģētajām funkcijām uzraudzīs visus pieaugušo izglītības projektos īstenoto izglītības programmu veidus, tā panākot, ka visos izglītības posmos to īsteno vienoti. Tad pieaugušo izglītības projektu finansējumu nebūs jānovirza izglītības programmu kvalitātes uzraudzībai, bet tas tiks efektīvi izlietots.

Plāno veikt pilnveidojumus

LM piekrīt VK secinājumam par to, ka jāīsteno saskaņotu starpresoru sadarbību un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz darba tirgus pārkārtojumu, tai skaitā ieguldījumu cilvēkresursos, plānošanu, izstrādi, ieviešanu un uzraudzību. Tāpat ministrija piekrīt, ka jāpilnveido darba tirgus prognozēšanas un pieaugušo mācību vajadzību noteikšanas sistēma un jāapvieno līdzšinējo pieaugušo mācību vajadzību noteikšanas formāti.

Tikmēr EM apņēmusies līdz 2023. gada beigām apvienot līdzšinējās komisijas un padomes, kas pieņēma lēmumus par mācību vajadzībām pieaugušo izglītības jomās. Turpmāk pieaugušo mācību vajadzības vienoti noteiks un apstiprinās Apvienotajā pieaugušo izglītības koordinācijas komisijā, kura tiks izveidota EM ar ministra rīkojumu. EM, veidojot cilvēkkapitāla attīstības politiku, sadarbībā ar LM un IZM noteiks politikas rezultātus un iznākuma rādītājus, lai būtu plānoti pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanai. Tāpat EM plāno pārskatīt īstenojamos uz nozares vajadzībām balstīto izglītības programmu veidus, palielinot profesionālo tālākizglītības programmu īpatsvaru no esošajiem 12% un veicinot tajās iesaistāmo dalībnieku skaita pieaugumu. Tāpat EM savas kompetences ietvaros iesaistīsies uzraudzīs procesu.

Tikmēr IZM skaidro – ievērojot to, ka pieaugušo izglītības ekosistēma ir daudz plašāka par NVA un VIAA īstenotajiem projektiem, tā aptver vairākas iesaistītās puses un pārvaldību dažādos līmeņos, IZM ieskatā, VK rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai rosinātu sistēmiskās izmaiņas kā funkciju pārdali starp ministriju padotībās iestādēm. Īpaši ievērojot faktu, ka Eiropas Savienības struktūrfondu projektu finansējums ir vienīgais pieaugušo izglītības politikas attīstības un īstenošanas instruments.

IZM gan deleģēs EM pilnvaras noteikt mācību jomu piedāvājumu nodarbinātajiem pieaugušajiem un novērtēt pieaugušo izglītības pasākumu
īstenošanas rezultātus. Tāpat IZM plāno iesniegt priekšlikumus personu ar zemu izglītības līmeni iesaistei mācībās. Tikmēr uzdevumu finansējuma saņēmējiem būs jāizstrādā regulāras komunikācijas un mērķauditoriju, jo īpaši iedzīvotāju ar zemu izglītības līmeni, sasniegšanas plānu.

Iecerēts palielināt arī pieaugušo izglītības programmu īpatsvaru un samazināt apstprināto izglītības programmu īpatsvaru, ko neīsteno. Plānots nodrošināt iespēju projektos mācību grupas komplektēt no dažādu institūciju finanšu avotiem. Iecerēts arī izveidot mehānismu, kā novērtē mācību ietekmi uz personu nodarbinātību. Tāpat IZM plāno Ministru kabineta noteikumos deleģēt EM pilnvaras novērtēt pieaugušo izglītības pasākumu īstenošanas rezultātus un pārskatīt nodarbināto pieaugušo izglītības projektu īstenošanas nosacījumus. IKVD būs jāuzrauga visu pieaugušo izglītības projektos īstenoto izglītības programmu veidus, panākot to vienotu īstenošanu visos izglītības posmos.