Pusaudžu vidū būtiski pieaudzis toksisko un narkotisko vielu lietotāju skaits
Jauniešu aizraušanos ar dažādām vielām speciālisti raksturo kā kritisku. Jaunākais lietotājs ir vien 10 gadus vecs. Parādījušies arī jauni atkarību izraisošu vielu iegūšanas veidi. Nekur nav pazudusi jau zināmā problēma – bērnu iecienītie "saltiņi", to iegūšana joprojām ir viegla, un problēmu izskaust izdodas arvien grūtāk.
"Nu, kā ir jaunieši, cik viegli mūsdienās ir dabūt narkotiskās vielas? Uz ko viņi man atbild, viņi visi sāk smieties un saka – viegli, elementāri, tik atliek kādam piezvanīt, kādam paprasīt. Viņiem tās ķēdītes ir skaidri zināmas, un ir pilnīgi vienalga, vai tā ir pilsēta vai tas ir lauku reģions. Bieži jauniešiem pirmo pieredzi piedāvā bez maksas, un tā ir tāda slidenā taciņa. Viņi dabū tur tablešu formā un gumijas lācīšu formā. Kanāli ir dažādi, no kuriem viņi dabū."
Eksperti norāda, ka bērna sociālajai videi ir izšķiroša nozīme un skolas vienas pašas vairs to nespēj risināt – to resurss izsīkst – jārod arvien jauni veidi, kā skolu darbinieki var iesaistīties un palīdzēt risināt pusaudžu problēmas.
"Šiem jauniešiem izveidojas emociju regulācijas grūtības tādēļ, ka viņi piedzimt ļoti viegli ievainojami un ļoti jūtīgi, bet viņi ir uzauguši vidē, kur šīs viņu jūtas, šīs pieredzes tiek noliegtas. Un jaunietis iemācās okey, tas, kā es jūtos – tas nav labi, tāpēc es nedrīkstu sev uzticēties, sākšu pielāgoties visiem citiem," saka klīniskā psiholoģe, Pusaudžu resursu centra Tukuma filiāles vadītāja Diāna Gema.
Līdz ar šīm problēmām augsts ir arī jauniešu pašnāvību risks – par to novēršanu šogad tiek uzteikti centru speciālisti, jo, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tās ir būtiski mazinājušās.
"Pusaudze atnāk vai nu no slimnīcas, vai ar aktīvām pašnāvības domām un aktīvu pašnāvības plānu. Šajā terapijas procesā nonākam līdz tam, ka viņai vairs nav šo domu, ka viņai arī nav vēlēšanās sev darīt pāri, ka pusaudzis ir atradis prieku dzīvē," situāciju ieskicē klīniskā psiholoģe, Pusaudžu resursu centra Tukuma filiāles vadītāja.
Darbā ar pusaudžiem svarīgi ir piemērot pareizo terapijas veidu. Latvijā no šā gada ir arī pieejama jauna terapijas programma. Tā atzīta par veiksmīgu citās valstīs, jo palīdz tieši augsta riska pusaudžiem, kuriem ir grūtības uzreiz vairākās dzīves jomās. Atbalstoša vide mājās jau ir puse uzvaras, taču tā nereti ilgtermiņā palīdz vien tad, kad paši vecāki var un grib iesaistīties palīdzības sniegšanas programmās.
"Tas atbalsts, ko mēs piedāvājam vecākiem, ir liels. Tas resurss ir milzīgs, un vecāki var saņemt gan individuālu terapiju, gan iet atbalsta grupās, gan mums ir ģimenes terapeiti, kas strādā ar visu ģimeni kopā."
Katram pusaudzim ir svarīgi nospraust pašam savus terapijas mērķus. Būtiski, lai tie ir saskaņā ar viņa iekšējo sajūtu kompasu, nevis vecāku vai terapeita nosprausti.
"Tas ir tāds daudzu traucējumu komplekts, kas reizēm ienāk pa mūsu durvīm, un tur arī reizēm mērķi izvirzīt diezgan grūti, un tad mēs sākam ar būtiskākiem mērķiem. Tad tos pārējos mērķus saliekam tālāk, jo skaidrs, ka arī pusgada laikā nevaram atrisināt pilnīgi visas jauniešu grūtības."
Deviņos bērnu un pusaudžu resursu centros Latvijā šogad atbalstu saņēmuši 11 000 jauniešu. Pieprasījums ik gadu pieaug. Vienlaikus liels izaicinājums ir arī spēja noturēt un motivēt jau esošos speciālistus, jo darbs ar augsta riska pusaudžiem ir grūts un spēkus izsmeļošs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
