Vai Latvijā būtu jāmaina vecums, no kura iestājas kriminālatbildība? Komentē eksperti
Traģiskie notikumi Jūrmalā, kur kāds 13 gadu vecs zēns nogalināja savu vienaudzi, bet likumsargiem viņš bija jāpalaiž brīvībā, no jauna aktualizējuši diskusijas par to, no kura vecuma nepilngadīgie noziedznieki būtu saucami pie kriminālatbildības.
Latvijā līdzīgi kā vairumā Eiropas Savienības valstu šis vecums ir 14 gadu. Tiesībzinātņu eksperti norāda, – šis vecums nav jāmaina, tā vietā pamatīgi jāuzlabo darbs ar riska pusaudžiem.
Notikušais raisījis virkni jautājumus, tostarp – vai slepkavību varēja novērst, un kura pienākums bija pamanīt sarkanos karodziņus pusaudža uzvedībā?
Saprotams, ja bērns atrodas iestādē, tad iestāde ir atbildīga, tā vispārīgi runājot – šaubu nav! Jautājums, vai viņi visu izdarīja pareizi? Vai, neraugoties uz viņu pareizajām rīcībām, kaut kas notika? Vai viņi kaut ko neizdarīja? Tur ir jāskatās. Ja mēs runājam par bērniem, skaidrs, ka viņu vecāki vai institūciju vadītāji ir atbildīgi, un, ja viņi pilda savus pienākumus nolaidīgi, tas viņus no atbildības neatbrīvo.
Arī krimināltiesisko zinātņu eksperte Ilona Kronberga uzskata – šis gadījums ir skaudrs apliecinājums tam, ka valsts un pašvaldību līmenī joprojām nav izdarīts mājasdarbs – kā strādāt ar pusaudžiem, kuriem ir nopietni uzvedības riski, kas apdraud sevi un citus.
Šajā gadījumā bija iespējams novērst notikumu, bija vajadzīgs to novērst, un bija cilvēki, kuriem tas bija pienākums. Ja bērnu namam ir jāzvana jau pašvaldības policijai, lai kādu brauc ķert, tas nozīmē, ka līdz tam brīdim attiecīgā iestāde nav varējusi vadīt situāciju.
Vairumā Eiropas Savienības valstu līdzīgi kā Latvijā kriminālatbildiba iestājas no 14 gadu vecuma. No 11 gadiem var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, piemēram, probācijas novērošanu.
Arī šajā gadījumā par to lems tiesa. Abi TV3 Ziņu uzrunātie tiesībzinātņu eksperti vienisprātis, ka, mehāniski mainot vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība, vardarbība un noziedzīgie nodarījumi nesaruks.
Mēs nevaram pateikt, ka mēs atrisinām situāciju, pasakot, ka nolaidīsim atbildības latiņu no 14 gadiem un 12 vai 10. Jo šāds lēmums prasa pierādījums. Mēs nevaram bez pierādījumu bāzes kāpt pāri tiem principiem, ko paredz Bērnu tiesību konvencija. Jo jebkura nepilngadīga bērna uzvedība, tas modelis, kuru viņš ir greizi izvēlējies, ir pirmām kārtām, pieaugušo cilvēku atbildība.
Valsts probācijas dienests aizvadītājā gadā strādāja ar 10 bērniem, kuriem tiesa par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem – laupīšanu, zagšanu, narkotiku apriti, seksuālu vardarbību – bija piemērojusi piespiedu līdzekli – probācijas novērošanu.
No tiem deviņi bija zēni, bet viena – meitene. Precīzu šo bērnu vecumu amatpersonas neatklāj – zināms, ka jaunākajam bija 12 gadu, vecākajam 17.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
