Anita stāsta, ka problēmas ar kora vadītāju esot jau aptuveni piecus gadus, taču citi kora dalībnieki esot nobijušies, tāpēc kameras priekšā atklāt savu viedokli negribot. Anita stāsta, ka vairs nespēj klusēt, jo viņai neesot pieņemams terors pret veciem cilvēkiem.
Kora vadītāja mēģinājumos bļaujot, dauzot klavieres un sitot kāju pret zemi, piemēram, situācijās, kad dziedātāji savstarpēji sarunājas nelaikā, taču, viņasprāt, aizrādīt varot arī mierīgi. Turklāt aizrādot visiem, tikai ne vadītājas draugiem jeb, kā seniore saka, "mīlulīšiem". Reiz kora vadītāja esot nosaukusi Anitu par miskasti.
Tāpat pēdējā koncertā senioriem neesot ļauts iet skatīties citus priekšnesumus, bet nācies aptuveni stundu gaidīt kādā neomulīgā telpā.
Pirms koncertiem senioriem liekot izmēģināt uzstāšanos, bet kājās nākoties stāvēt pārāk ilgi, tāpēc dažkārt dalībnieki, kuriem ir muguras problēmas, esot saļimuši. Vadītāja izliekoties to neredzam.
Tāpat Anita vaino kora vadītāju par atrašanos darba vietā reibumā.
"Viņai garšo alkohols. Un mēs visi to zinām. Jo mums korī ir tāds lozungs – jāpieņem cilvēks, kāds viņš ir, jo pārveidot viņu mēs nevaram. [..] Kā redzēja, ka tā lielā kliegšana, tad, man liekas, ka ir paģiras vai arī tāds viegls alkohols. Esmu jutusi arī smaržu, kad runājās kādreiz."
Kad Anitas sirds bijusi pilna, viņa vērsusies ar sūdzību Kultūras ministrijā un Nacionālajā kultūras centrā. Tad, kad to uzzinājusi kora vadītāja, esot sarīkota sapulce, kurā piedalījusies Smiltenes Kultūras centra vadītāja, kora vadītāja, koristi un Anita. Seniore stāsta, ka tikusi apvainota melošanā.
Dalībnieki Anitu esot no kora izbalsojuši, un, kad seniore labprātīgi atteikusies pamest mēģinājuma telpas, izsaukta policija. Vispirms ieradusies viena, tad otra ekipāža. Likumsargi paņēmuši aiz rokām un izvadījuši sirmgalvi no Kultūras centra.
Dodamies uzmeklēt kora vadītāju Smiltenes Kultūras centrā. Tiekam aicināti doties uz otro stāvu, kur sastopam Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvaldes darbiniekus. Viņi paskaidro – vadītāja jau devusies mājup, taču par sacelto traci ir informēti un jau iesaistījušies situācijas skaidrošanā.
Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvaldes Kultūras jomas vadītājs Edgars Raginskis stāsta, ka līdz šim sūdzības saņemtas tikai no vienas kora dalībnieces. Citi pretenzijas neesot izteikuši ne rakstveidā, ne mutiski. Vadītājas virzienā raidītie pārmetumi par neprasmīgu kora vadīšanu vai strādāšanu alkohola reibumā neesot apstiprinājušies. Koris esot kultūras centra lepnums – pērn koru skatē iegūta pirmā pakāpe. Tas esot apliecinājums kora vadītājas spējai gan profesionāli, gan mākslinieciski labi vadīt kolektīvu.
Sazvanāmies un mūs ciemos gatava uzņemt arī pati kora vadītāja Velta Ispravņikova, kura atzīst – problēmas sakne, visticamāk, meklējama daudzu gadu senā pagātnē, kad Anitas kundze izrādījusi vēlmi draudzēties, taču brīdī, kad draudzība kļuvusi "slimīga" un viņa to atraidījusi, sākušies konflikti.
Vadītāja stāsta, ka Anitu par konfliktsituāciju veidošanu no kora izbalsojuši jau pirms pieciem gadiem, taču, kad viņa lūgusi iespēju atgriezties, pieņēmuši atpakaļ.
Anitas apvainojumus kora vadītāja sauc par meliem un uzsver – ja stāstītais būtu patiesība, dalībnieki kori pamestu, taču to skaits gadu no gada augot. Šad tad balsi nākoties pacelt, jo seniori, kuriem ir dzirdes problēmas, viņu nedzirdot. Tā esot arī ar pašu Anitu.
Ispravņikova skaidro, ka kora priekšā alkohola reibumā nav stājusies ne reizi, taču, tiesa gan, ballē pēc koncerta kādu glāzi atļaujoties iedzert.
Velta Ispraviņikova par Anitas celtajām apsūdzībām ir sašutusi un uzskata – nav pelnījusi tikt saukta par alkoholiķi un despoti, jo dara savu darbu atbildīgi. Citi kora dalībnieki savstarpēji esot draudzīgi, kopā svinot jubilejas, svētkus un viens otru atbalstot.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
