Skolu tīkla reforma koalīcijā izraisījusi pirmās nopietnās domstarpības

Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādātais jaunais finansēšanas modelis paredz, ka pilnu valsts finansējumu saņems tikai pašvaldības, kas atbilstoši valdības noteiktajiem kritērijiem būs reorganizējušas skolu tīklu. Tas būtībā nozīmē mazo skolu slēgšanu, lai gan paredzēti arī izņēmumi.

Ministrija reformu vēlējās īstenot no šā gada pirmā septembra. Taču daudzo iebildumu dēļ, arī Valsts prezidenta aicinājuma pārmaiņas īstenot cieņpilni, ministre Anda Čakša piedāvā noteikt pārejas periodu.

Jauno finansēšanas kārtību varētu ieviest pašvaldībās, kurās skolu tīkls jau reorganizēts, bet pārējās – gadu vēlāk, no 2025. gada septembra. Tas nozīmē, ka valstī vienlaikus būtu divi atšķirīgi finansēšanas modeļi, kam iebilst nozares arodbiedrība. Par šādu risinājumu arī nav panākta vienošanās koalīcijā. Iebildumi ir Zaļo un zemnieku savienībai.

Pirms izlemt, kā rīkoties turpmāk, notiks sarunas ar visām pašvaldībām, kurās piedalīsies ne vien izglītības ministre, bet arī pārstāvji no premjeres biroja un vēl trīs ministrijām – Reģionālās attīstības, Satiksmes un Ekonomikas, kā arī Saeimas deputāti no Izglītības komisijas.

"Būs intensīvas sarunas par to, kas vēl ir nepieciešams no valdības, tātad arī ministriju un nozaru puses pašvaldībām, lai tās spētu pieņemt lēmumus par tālāk iešanu ar izglītības pārmaiņām. Jo skaidrs, ka visi vēlas kvalitatīvu izglītību mūsu bērniem," norāda Ministru prezidente Evika Siliņa.

ZZS šādu sarunu rīkošanu uzskata par labu risinājumu pirms turpmāko lēmumu pieņemšanas.

"Tam jāvelta laiks. Mēs to darīsim. Redzam, ka tieši tādā veidā mēs varam nonākt pie pareizām atbildēm, kad šis jaunais finansēšanas modelis būtu vislabāk ieviešams un kas arī būtu tās papildu nepieciešamās darbības, lai vispār šādu modeli varētu ieviest," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Sarunām ar pašvaldībām atvēlētas divas nedēļas.

Vairāku skolu pārstāvji atklātā vēstulē jau pauduši atbalstu reformai un aicina to neatlikt. Esošais skolu tīkls, viņuprāt, nenodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot karjeru. Vēstules autori, kuri pārstāv dažāda lieluma skolas gan pilsētās, gan novados, uzskata, ka skolu tīkla reforma ir objektīvi nepieciešama, ņemot vērā Latvijas demogrāfisko un finansiālo situāciju.