"Esam pagriezuši muguru harmoniskākai mežu pārvaldībai." Satversmes tiesa skatīs lietu par jaunāku koku ciršanu

Satversmes tiesa trešdien sāks skatīt vairāku vides organizāciju lūgumu izvērtēt, vai Satversmei atbilst Zemkopības ministrijas rosinātie grozījumi likumā par jaunāku koku ciršanu mežā.

Zemkopības ministrija savu lēmumu pamatoja ar energokrīzi un nepieciešamību nodrošināt šķeldas pieejamību. Savukārt dabas sargi uzskata, ka diametrā mazāku koku ciršana iznīcinās mežu daudzveidību un nodarītais posts ilgtermiņā būs neatgriezenisks.

Skaidrojot problemātiku, Rozītis velk paralēles ar mazo hidroelektrostaciju būvniecību Latvijas upēs, kas vienlaikus ar jaunāku koku izciršanu ir lielākie nodarītie tiesiskie postījumi Latvijas dabai kopš valsts neatkarības atjaunošanas.

"Kad pirms vairāk nekā 20 gadiem sākām būvēt mazās hidroelektrostacijas, arī bija runas par enerģētisko neatkarību, atjaunīgajiem energoresursiem, kapitālvērtību pieaugumu, nodarbinātību, un to pašu dzirdam arī šajā gadījumā. Attiecībā pret hidroelektrostacijām šobrīd notiek runas, cik daudz un kur novirzīt naudu to novākšanām Latvijas upēs, jo tās izmaina sugu migrāciju. Pēc lēmuma pieņemšanas par jaunāku koku izciršanas, visticamāk, nonāksim pie tās pašas nepieciešamības atjaunot dabu," uzmanību vērš Rozītis.

Tomēr kā Zemkopības ministrijas rosinājums ir pretrunā Satversmei? Latvijas Dabas fonda direktors norāda, ka Satversmes 115. pants runā par to, ka jānodrošina Latvijas iedzīvotājiem labvēlīga vide un jārūpējas par vides kvalitāti. Taču šis konkrētais lēmums nosacīti ir pretrunā.

"Mēs nonākam pie tā, ka Latvijā meži paliks arvien jaunāki, mežu aprites cikls būs 30 līdz 60 gadi (pagātnē tie bija 80 vai pat simtgadīgi meži). (..) Tas nozīmē, ka meži ir vienkāršāki jeb homogēnāki, zūd iespēja dažādām sugām pastāvēt, tās ir problēmas ar sugu migrāciju. (..) Ar šo lēmumu esam pagriezuši muguru tam, par ko starptautiski tiek diskutēts un kādas ir prioritātes, domājot par mežu harmoniskāku pārvaldību," uzsver Rozītis.

Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka ir balanss starp ekonomiskajiem ieguvumiem un dabas resursu jēgpilnu izmantošanu ir iespējams. Šajā saistībā gan vispirms jāsaprot, kas ir galvenā prioritāte. "Mums jāsaprot, ka meži ir atjaunojams resurss un koksnes ieguve pati par sevi ir akceptējama, jo mums arī jāiet prom no fosilā kurināmā izmantošanas. Bet vispirms mežu politikai, skatījumam jābūt tādam, kādu to vēlas sabiedrība, kas ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Tikai pēc tam varam domāt par ekonomiskajiem ieguvumiem," norāda Rozītis.